„Iesniegsim Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavotos Krimināllikuma grozījumus, rosinot pagarināt probācijas uzraudzību dzimumnoziedzniekiem, kā arī atsevišķos gadījumos paredzot bargākus cietumsodus. Tāpat plānots, ka dzimumnoziegumos apsūdzēto izvērtēšana no probācijas dienesta puses būs obligāta – tas dos tiesai skaidrāku priekšstatu par apsūdzētā personību. Komisija pauda atbalstu arī īpaši aizsargātā cietušā statusa ieviešanai, pasargājot bērnus un seksuālā vardarbībā cietušos no psiholoģiskām traumām lietas iztiesāšanas laikā,” deputātu atbalstītās iniciatīvas skaidro Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Līdztekus komisijas sēdē izskanēja Tieslietu ministrijai veltīta kritika, vairākiem deputātiem norādot, ka nav izpildīts komisijas dotais uzdevums rast sistēmisku risinājumu seksuālā vardarbībā cietušo bērnu tiesību aizsardzības stiprināšanai. Likumu izmaiņas vien situāciju neatrisinās, jo ir nepieciešama efektīva starpinstitūciju sadarbība, kas palīdzētu laikus identificēt un novērst vai pārtraukt seksuālo vardarbību pret bērniem, izskanēja komisijas sēdē.

Kā uzsver G.Bērziņš, darbs arī pie izmaiņām bērnu tiesību un bāriņtiesu darba regulējumā, tieslietu sistēmas amatpersonu kvalifikācijas paaugstināšanas, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti ar dzimumnoziegumu novēršanu, būs starp komisijas darba prioritātēm.

Komisijā šodien atbalstītie grozījumi Krimināllikumā paredz līdz pieciem gadiem pagarināt papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņu. Patlaban tas ir no viena līdz trim gadiem, kas nereti ir pārāk īss termiņš, lai ar dzimumnoziedzniekiem īstenotu probācijas programmas sociālās uzvedības korekcijai. Tāpat paredzēts par visiem dzimumnoziegumiem probācijas uzraudzību noteikt kā obligātu papildsodu neatkarīgi no tā, vai kā pamatsods piespriesta brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

Gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, jo seksuāla rakstura vardarbību pret sevi persona nereti sāk apzināties tikai pieaugot un arī tad ne vienmēr izvēlas par to runāt.

Brīvības atņemšanas soda sankciju par pavešanu netiklībā paredzēts palielināt līdz pieciem gadiem (patlaban trīs gadi), tādējādi klasificējot to kā smagu noziegumu. Savukārt par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās maksimālo brīvības atņemšanas termiņu paredzēts palielināt līdz četriem gadiem līdzšinējā viena gada vietā. Papildus paredzēts noteikt bargākus sodus, ja noziegums izdarīts pret mazgadīgu personu – bērnu līdz 14 gadu vecumam.

Deputāti atbalstīja arī izmaiņas Kriminālprocesa likumā, paredzot prokuroram kā kriminālprocesa virzītājam pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta (VDP) dzimumnoziegumos apsūdzētā izvērtēšanas ziņojumu. Sagatavojot šādu ziņojumu, VPD veic apsūdzētā riska un vajadzību novērtējumu, kas ļauj prognozēt recidīva iespēju un identificēt faktorus, kas bijuši par iemeslu noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Patlaban prokuroriem un tiesnešiem ir tiesības pieprasīt šādu izvērtēšanas ziņojumu par dzimumnoziedznieku, taču lielākoties tas netiek darīts.