Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija uzlika zvērinātam advokātam disciplinārsodu – aizliegumu izpildīt advokāta pienākumus trīs mēnešus. Sods piemērots par advokāta rīcību, veicot sarunas ierakstu ar citu zvērinātu advokātu un šo sarunas ierakstu nododot savai klientei, kas to iesniegusi Latvijas zvērinātu advokātu padomei. Komisija atzina, ka pieteicējs ar savu rīcību pārkāpis Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 7.1., 7.2., 8.1. un 8.3.punktu, kā arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu.

Augstākā tiesa norādījusi, ka disciplinārsoda piemērošana ir individualizēta procedūra, kuras gala rezultātu ietekmē vairāku apstākļu kopums, proti, pārkāpuma raksturs, tā izdarīšanas apstākļi un sekas, advokāta vainas pakāpe nodarījumā, ziņas, kas raksturo advokāta personību un iepriekšējo darbu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Taču no lietas secināms, ka komisija nav izvērtējusi visus apstākļus, kas var ietekmēt piemērojamā soda veida izvēli, piemēram, nav vērtēta pieteicēja personība, iepriekšējais darbs, vai pieteicējs jau iepriekš pieļāvis pārkāpumus, par ko ticis sodīts. Nav vērtēta pieteicēja vainas pakāpe, visi pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, piemēram, no lēmumā konstatētā neizriet, ka pieteicējs apzināti būtu ierakstījis sarunu ar citu kolēģi, nolūkā to iesniegt padomei, lai vērstos pret šo kolēģi, ka cits advokāts pats iesaistījās pieteicēja sarunā ar atbildētāju savas klientes lietā. Komisija, aizliedzot pildīt advokāta pienākumus jau no lēmuma spēkā stāšanās dienas, nav vērtējusi, vai netiek aizskartas pieteicēja klientu intereses.

Pieteicējam piemērots viens no smagākajiem disciplinārsodiem (smagāka ir tikai izslēgšana no advokātu skaita). Atbilstoši Advokatūras likuma 73.pantam pastāv arī trīs vieglāki sodi – piezīme, rājiens, kā arī citas prakses vietas noteikšana vai aizliegums praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem. Komisija ir atzinusi, ka nav pamata piemērot piezīmi vai rājienu, taču nav vērtējusi, kāpēc nav piemērojams sods – citas prakses vietas noteikšana vai aizliegums praktizēt noteiktā vietā –, kas neliegtu pieteicējam turpināt gūt ienākumus no advokāta darbības. Nav arī paskaidrots, kāpēc komisija nonākusi pie secinājuma, ka piezīme vai rājiens nesasniegtu prevencijas mērķi.