„Saeimā iepriekš atbalstītie likuma grozījumi par valodas lietojumu radiostacijās uzjundījuši plašas diskusijas un izsaukuši ļoti pretrunīgus vērtējumus. Lai pilnvērtīgi izvērtētu jautājumu par pāreju uz apraidi vienā valodā un nepieņemtu sasteigtus lēmumus, šodien atbalstījām priekšlikumu par gadu pagarināt noteikto termiņu. Tas ir kā kompromiss, lai šobrīd nemainītu likumā noteikto valodas lietojuma proporciju,” uzsver Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja norāda, ka par valodas lietojumu radiostacijās plānots spriest pēc Satversmes tiesas sprieduma. Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto radioprogrammu valodas regulējuma izmaiņu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

Tiem tirgus dalībniekiem, kuri rēķinājušies ar iepriekš noteikto normu spēkā stāšanās datumu – 2016.gada 1.janvāri – un laikus pārreģistrējuši radio programmu apraides atļaujas, likumprojekts piedāvā pārejas periodu. Grozījumi paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var saglabāt iepriekš izsniegtajā apraides atļaujā noteikto valodas lietojumu, par to līdz 2016.gada 15.janvārim paziņojot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

Saeima 29.oktobrī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumos, kurus Valsts prezidents Raimonds Vējonis neizsludināja, pieprasot Saeimai tos otrreiz caurlūkot.

Neizsludinātie grozījumi samazinātu to programmu skaitu, kuras pēc 2016.gada 1.janvāra būtu jāizplata latviešu valodā. Grozījumi paredzēja, ka radio programmām, kuru apraides atļaujā noteikts, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51 procentu, sākot no 2016.gada 1.janvāra, jābūt izplatītām pilnībā valsts valodā.

I.Laizāne uzsvēra, ka atliktais jautājums par valodas lietojumu radioprogrammās neietekmē Saeimā 2014.gada 23.oktobrī apstiprinātos grozījumus. Tie paredz, ka ne mazāk kā 90 procentiem programmas satura ir jābūt radītam Latvijā. Šī prasība attieksies uz visiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem – arī tiem, kuri apraides atļaujas saņēmuši pirms šo prasību spēkā stāšanās dienas.

Cilvēktiesību komisija lūgs Saeimu likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīt par steidzamu, informē I.Laizāne. Par steidzamu atzīts likumprojekts Saeimā jāizskata divos lasījumos. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.