Viena no svarīgākajām jomām, kurā Latvija sasniegusi būtisku progresu, ir uzturēšanās apstākļu uzlabošana brīvības atņemšanas vietās. Pamatojoties uz 2013. un 2014.gadā veiktajiem ieslodzījuma vietu visaptverošiem audita rezultātiem, Latvija ir nodrošinājusi ieslodzīto personu izvietošanu, atbilstoši starptautiskajiem standartiem dzīvojamās platības ziņā, kas paredz nodrošināt ne mazāk kā 4 kvadrātmetrus vienam ieslodzītajam. Šāds dzīvojamās platības apjoms vienam ieslodzītajam ir nostiprināts tiesību aktos.

Būtisks progress ir sasniegts arī attiecībā uz ieslodzīto skaita samazināšanu brīvības atņemšanas iestādēs - ieslodzīto personu skaits ir samazinājies aptuveni par 30 procentiem. Tas panākts, samazinot brīvības atņemšanas soda piemērošanu un palielinot brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas, kā arī palielinot naudas sodu un piespiedu darba īpatsvaru. To nodrošināja no 2011.gada līdz 2015.gadam veiktās konceptuālās izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā, veicot grozījumus Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos. Tāpat 2015.gadā tika ieviesta elektroniskās uzraudzības sistēma.

Latvijas delegāciju vadīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, un tajā iekļauti pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts policijas.

Ziņojumu izstrādāja īpaši šim nolūkam izveidota darba grupa, un tas tika apstiprināts Ministru kabinetā 2015.gada 15.septembrī. Ziņojumā sniegta informācija par sasniegto progresu cilvēktiesību jomā Latvijā kopš 2011.gada.

ANO Cilvēktiesību padomes pārskata periodā reizi četros gados tiek izvērtēta cilvēktiesību situācija visās ANO dalībvalstīs. Saskaņā ar padomes noteikto secību valstis prezentē nacionālos ziņojumus, kam seko jautājumu un atbilžu sesija. Diskusijas laikā valstis uzklausa citu ANO dalībvalstu rekomendācijas un atbild uz nevalstisko organizāciju uzdotajiem jautājumiem.