Turpinot ikgadējo sadarbību – arī šogad izspēles kāzuss sagatavots ar Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības atbalstu. Potenciālie dalībnieki aicināti kvalificēt notikumos iesaistīto personu darbības saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Krimināllikumu, kā arī sagatavot apsūdzības un aizstāvības runas, izmantojot lietā dotos faktus un pierādījumus.

Lai piedalītos izspēlē, ieinteresētajiem studentiem līdz š.g. 22.marta plkst. 23.59 jāizveido komanda divu vai trīs dalībnieku sastāvā un jāizpilda pieteikuma anketa. Apsūdzības uzturētāja un aizstāvja argumentācijas jāizstrādā un jāiesniedz līdz š.g. 5.aprīļa plkst. 23.59. Gan pieteikuma anketa, gan rakstiskais darbs jāsūta uz elektroniskā pasta adresi jfsp@lu.lv.

Astoņi labākās kāzusa analīzes autori š.g. 16.aprīlī sacensību mutiskajā daļā stāsies pretī advokātiem, prokuroriem, tiesnešiem un augstskolu mācībspēkiem, kas būs iejutušies izspēles tiesnešu lomās. Izspēļu priekšsacīkstes un pusfināls notiks Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet fināls – Augstākās tiesas telpās.

Profesora Paula Minca VI tiesas procesa izspēli krimināltiesībās rīko Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde.

Profesora Paula Minca VI tiesas procesa izspēles krimināltiesībās NOLIKUMS

I. Vispārīgie noteikumi

1. Izspēle

1.1. Profesora Paula Minca VI tiesas procesa izspēle krimināltiesībās un kriminālprocesā (turpmāk – Izspēle) notiek starp Latvijas Republikas augstākās izglītības mācību iestāžu, kuras realizē tiesību zinātņu programmas, komandām.

1.2. Izspēlei ir divas daļas: rakstiska (kāzusa analīze) un mutiska (tiesas procesa izspēle).

2. Organizētāji

Izspēli organizē Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde (turpmāk – LU JFSP). Organizētāji sadarbībā ar tiesību ekspertiem izstrādā Izspēles kāzusu.

3. Izspēles tiesneši

3.1. Izspēles tiesneši ir akadēmiskā un praktiskā darbā pieredzējuši, kā arī atzinību guvuši juristi.

3.2. Tiesas sastāvu veido nepāra skaits tiesnešu. Priekšsacīkstēs tiesas sastāvā ir 3 (trīs) tiesneši, pusfinālā – 5 (pieci) tiesneši, bet fināla izspēlē tiesas sastāvā ir vismaz 7 (septiņi) tiesneši.

3.3. Katra tiesas sastāva locekļi no sava vidus izvēl tiesas sēdes priekšsēdētāju. Ja tiesas sastāva locekļi nevar vienoties par sēdes priekšsēdētāju, par šo jautājumu notiek visu attiecīgā sastāva tiesnešu aizklāts balsojums.

4. Izspēles dalībnieki

4.1. Dalībai Izspēlē var pieteikties komandas, kurās ir divi vai trīs dalībnieki. Dalībnieki visā Izspēles norises laikā ir tiesību zinātnes pirmā līmeņa, bakalaura vai maģistra programmas studenti.

4.2. Izspēlē kā dalībnieki nedrīkst piedalīties tās organizētāji, Izspēles tiesneši un personas, kas piedalījušās Izspēles kāzusa sagatavošanā.

4.3. Izspēlē kā komandu dalībnieki drīkst piedalīties tie LU JFSP biedri, kuri nav iesaistīti Izspēles organizēšanā un ir saņēmuši LU JFSP Valdes rakstisku atļauju.

5. Komandu treneri

5.1. Komandām var būt treneri. Tie nedrīkst būt Izspēles tiesneši un personas, kas piedalījušās Izspēles kāzusa sagatavošanā.

5.2. Komandas trenera darbība var būt: vispārēja temata apskate, ieteikumi par piemērojamām pētīšanas metodēm, vispārēji ieteikumi par rakstiskās argumentācijas sagatavošanu, konsultācijas saistībā ar argumentācijas tehniku. Komandas trenerim ir aizliegts veidot argumentus komandas dalībnieku vietā.

5.3. Nolikuma 5.2.punkta noteikumu neievērošanas gadījumā komandu var diskvalificēt.

6. Pieteikšanās dalībai Izspēlē

6.1. Komandas piesakās dalībai Izspēlē, iesniedzot pieteikuma anketu līdz 2016.gada 22.martam un rakstisko darbu līdz 2016.gada 5.aprīļa plkst. 23.59, nosūtot to elektroniski uz adresi jfsp@lu.lv. Ja pieteikuma anketu un rakstisko darbu iesniedz pēc noteiktā termiņa, organizētāji atsevišķi lemj par komandas tiesībām piedalīties Izspēlē.

6.2. Saziņā ar Izspēles organizētājiem komandu pārstāv tās kapteinis.

6.3. Komandas, piesakoties dalībai Izspēlē, rakstiskās kāzusa analīzes titullapā norāda komandas devīzi, kas izmantojama kā vienīgā komandas identifikācijas zīme un norādāma arī komandas pieteikumā. Devīze ir vārds vai īss teiciens, ar ko pieteikumā Izspēlei aizstāj autoru vārdus. Ja komanda kā devīzi izmanto izteicienu vai frāzi, kas nav valsts valodā, papildus norāda tās tulkojumu.

6.4. Pēc rakstiskās daļas nosūtīšanas izmaiņu veikšanu tajā nepieļauj.

6.5. Visas saņemtās rakstiskās daļas Izspēles organizētāji izmanto tikai Izspēles ietvaros.

7. Kāzusa publicēšana

Oficiālo kāzusa tekstu publicē JFSP interneta vietnē www.jfsp.lu.lv līdz 2016.gada 8.martam.

II. Izspēles rakstiskā daļa

8. Kāzusa analīzes pozīcijas

8.1. Katra komanda sagatavo apsūdzības un aizstāvības pozīciju (rakstiskā daļa), izmantojot lietā esošos pierādījumus un pieņemot, ka to pārbaude ir pabeigta un tie ir pieļaujami, kā arī attiecināmi.

8.2. Apsūdzības un aizstāvības pozīcijās komanda motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu un mēru, kā arī pauž viedokli par citiem tiesas apspriedē izlemjamajiem jautājumiem.

9. Kāzusa analīzes forma un saturs

9.1. Kāzusa analīzē ir šādas sadaļas:

9.1.1. titullapa;

9.1.2. satura rādītājs;

9.1.3. būtisko faktu izklāsts kāzusa atrisināšanai;

9.1.4. kāzusa analīzes argumentācija;

9.1.5. kāzusa analīzes kopsavilkums;

9.1.6. normatīvo aktu un izmantotās literatūras saraksts.

9.2. Kāzusa analīzes kopējais darba apjoms katras pozīcijas risinājumam nepārsniedz 10 lappuses (neieskaitot darba titullapu, normatīvo aktu un izmantotās literatūras sarakstu).

9.3. Kāzusa analīzi noformē uz A4 izmēra lapām, ievērojot šādus noteikumus:

9.3.1. atstarpe starp rindām – 1,5;

9.3.2. teksta attālums no lapas malām – 2 cm;

9.3.3. teksta burtraksts – Times New Roman, burtu izmērs – 12 pt.;

9.3.4. nepieļauj rakstzīmju saspiešanas vai izplešanas iespējas izmantošanu;

9.3.5. rakstzīmju izmērs atsaucēs – 10 pt. Atsauču noformēšanā ieteicams izmantot žurnāla „Jurista Vārds” atsauču noformēšanas kārtību (http://www.lv.lv/wwwraksti/JV/JV_ATSAUCES.PDF).

9.4. Rakstiskās daļas titullapā norāda tikai apsūdzības vai aizstāvības pozīciju un komandas devīzi. Nedz titullapā, nedz citur kāzusa analīzē neiekļauj norādes, kas ļauj identificēt tā autorus.

9.5. Kāzusa analīzi raksta gramatiski un stilistiski pareizā latviešu valodā.

III. Izspēles mutiskā daļa

10. Izspēles mutiskās daļas dalībnieki

10.1. Izspēles mutiskajā daļā piedalās 8 komandas, kas Izspēles rakstiskajā daļā ieguvušas lielāko punktu skaitu.

10.2. Izspēles organizētāji var lemt par dalībnieku skaita palielināšanu vai samazināšanu.

11. Izspēļu norises laiks un vieta

11.1. Izspēļu priekšsacīkstes un pusfināls notiek Rīgā, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās 2016. gada 16. aprīlī.

11.2. Izspēles fināls notiek Latvijas Republikas Augstākās tiesas telpās 2016.gada 16.aprīlī.

11.3. Nepieciešamības gadījumā Izspēles organizētāji var lemt par citu Izspēļu norises vietu, par to savlaicīgi informējot Izspēles dalībniekus.

12. Izspēles valoda

Izspēles notiek valsts valodā.

13. Izspēles kārtas

13.1. Izspēle notiek trīs kārtās:

13.1.1. priekšsacīkstes, kuru laikā katra no Nolikuma 10.punktā minētajām komandām piedalās divās izspēlēs;

13.1.2. pusfināls, kurā piedalās četras komandas, kas ieguvušas lielāko punktu skaitu priekšsacīkstēs un rakstiskajā daļā kopā;

13.1.3. finālā piedalās komandas, kuras tam balsojumā izvirza tiesneši.

14. Pozīciju sadalījums

14.1. Katra komanda priekšsacīkstēs uzstājas divas reizes: vienu reizi kā apsūdzības uzturētājs, vienu – kā aizstāvis. Pozīciju sadalījumu un komandu – pretinieču pārus priekšsacīkšu izspēlēm nosaka lozējot. Priekšsacīkšu izspēlēs komanda var sacensties ar citu komandu ne vairāk kā vienu reizi.

14.2. Organizētāji komandām, kuras saskaņā ar Nolikuma 10.punktu piedalās mutiskajās izspēlēs, nosūta priekšsacīkšu pretinieku rakstisko daļu ne vēlāk kā 10 dienas pirms mutiskajām izspēlēm.

14.3. Rakstiskās daļas rezultātus paziņo Izspēļu mutiskās daļas dienā.

14.4. Pusfināla un fināla izspēlei pozīcijas nosaka lozējot.

15. Izspēles norise

15.1. Izspēle noris šādā kārtībā:

15.1.1. vispirms – ne ilgāk kā 15 minūtes – uzstājas apsūdzības uzturētājs;

15.1.2. pēc tam – ne ilgāk kā 15 minūtes – uzstājas aizstāvis;

15.1.3. pēc tam ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju, ne ilgāk kā 7 minūtes apsūdzības uzturētājs var uzdot jautājumus aizstāvim. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu;

15.1.4. pēc tam ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju, ne ilgāk kā 7 minūtes aizstāvis var uzdot jautājumus apsūdzības uzturētājam. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu;

15.1.5. katrai pusei ir tiesības teikt ne vairāk kā 5 minūtes ilgu repliku.

15.2. Fināla izspēlē 15.1.1. un 15.1.2.punktā minētais laiks ir 40 minūtes un 15.1.3. un 15.1.4 punktā minētais laiks ir 10 minūtes.

15.3. Uzstāšanās laikā komandas locekļiem pēc tiesas sēdes priekšsēdētāja atļaujas saņemšanas ir tiesības savā starpā konsultēties, lai atbildētu uz tiesneša uzdoto jautājumu.

15.4. Tiesai pēc komandas lūguma ir tiesības pagarināt 15.1.1. vai 15.1.2.punktā minēto laiku līdz 7 minūtēm.

16. Uzstāšanās saturs

Izspēles mutiskajā daļā komandas uzstājas iztiesāšanas debašu daļā pēc pierādījumu pārbaudes pabeigšanas. Pierādījumi ir juridiski pamatoti un nav apstrīdami. Komandas nav ierobežotas ar rakstiskajā daļā paustajiem argumentiem.

IV. Vērtēšana

17. Izspēles rakstiskās daļas vērtēšana

17.1. Rakstisko daļu vērtē Izspēles tiesneši.

17.2. Rakstisko darbu vērtē pēc šādiem kritērijiem:

17.2.1. forma (atbilstība Nolikuma 9. punkta prasībām) – maksimālais punktu skaits – 50;

17.2.2. saturs (izvirzīto argumentu oriģinalitāte, pamatotība, skaidrība, izkārtojums, tiesību avotu izmantošana) – maksimālais punktu skaits – 100;

17.2.3. komandas iegūto punktu skaitu par rakstisko daļu veido vērtējumu summa par kāzusa analīzi no prasītāja un atbildētāja pozīcijas.

18. Izspēles mutiskās daļas vērtēšana

18.1. Katrā priekšsacīkšu izspēlē katrs tiesnesis komandas sniegumu novērtē pēc šādiem kritērijiem:

18.1.1. uzstāšanās forma (oratora sniegums, uzstāšanās stils, procesa formas ievērošana) – maksimālais punktu skaits – 25;

18.1.2. uzstāšanās saturs (argumentu pamatotība, loģika) – maksimālais punktu skaits – 25;

18.1.3. otrai pusei uzdoto jautājumu efektivitāte – maksimālais punktu skaits – 20;

18.1.4. spēja atbildēt uz tiesnešu un pretējās puses jautājumiem – maksimālais punktu skaits – 20;

18.1.5. replika – 10.

18.2. Punktu skaitu, ko komanda ieguvusi katrā priekšsacīkšu izspēlē, aprēķina, saskaitot visu attiecīgā sastāva tiesnešu piešķirtos punktus.

18.3. Pusfināla un fināla izspēlē komandas vērtē pēc 18.1. punktā minētajiem kritērijiem, taču nepiešķir punktus. Uzvarējušo komandu noskaidro ar tiesnešu balsu vairākumu. Lemjot par uzvarējušo komandu, tiesneši nedrīkst atturēties.

18.4. Izspēles labāko oratoru nosaka tiesneši balsojot.

18.5. Tiesnešu individuāli piešķirto punktu skaitu, balsojumu fināla izspēlē, kā arī viedokli par Izspēles labāko oratoru neatklāj.

19. Lēmumu galīgums

Jebkurš tiesnešu lēmums, kas pieņemts Izspēles laikā, ir galīgs un nepārsūdzams.

20. Apbalvošana

Izspēles Organizatori patur tiesības apbalvot Izspēles uzvarētājus un parējos dalībniekus.

Profesora Paula Minca VI tiesas procesa izspēles krimināltiesībās KĀZUSS

Kopš 2010.gada 1.janvāra Antons ir valsts akciju sabiedrības "Valsts akcijas" valdes priekšsēdētājs. VAS "Valsts akcijas" 2014.gada 1.maijā izsludināja juridisko pakalpojumu iepirkumu, nosakot, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 1.jūnijs. Atbilstoši iepirkuma nolikumam, piedāvājumā bija jānorāda piedāvājuma iesniedzēja cenas piedāvājums (darba stundas likme). Iepirkuma nolikumā noteikts, ka komisija vērtēs vienīgi tos pieteikumus, kuri būs atbilstoši noformēti un kā vienīgais pieteikumu vērtēšanas kritērijs iepirkuma nolikumā bija noteikta zemākā piedāvātā pakalpojuma sniegšanas cena (stundas likme).

Izmeklēšanas iestādes inspektors Punktiņš, ņemot vērā visaptverošu korupciju valstī visās jomās, izdarīja pieņēmumu, ka VAS "Valsts akcijas" valdes priekšsēdētājs Antons, iespējams, ir negodprātīgs sava darba darītājs un 2014.gada 2.maijā nolēma uzsākt pret viņu operatīvās izstrādes lietu. Privātpersona Gunārs, kurš ir SIA "Jurists" kapitāla daļu vienīgais īpašnieks un valdes loceklis, un kurš ir bijis Antona kursabiedrs augstskolā, tika pierunāts sadarboties ar izmeklēšanas iestādi uz brīvprātīgiem pamatiem. Inspektors Punktiņš izsniedza Gunāram audio un video ieraksta aparatūru un instruēja, ka viņam ir jāpiedalās VAS "Valsts akcijas" izsludinātajā iepirkumā, jāsatiekas ar Antonu, jāpiedāvā Antonam kukulis par SIA "Jurists" uzvaras nodrošināšanu šajā iepirkumā, un jāpanāk, lai Antons pieņem no Gunāra kukuli ne mazāk kā EUR 6000 apmērā. Izmeklēšanas iestādes Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Strīpiņš tika saskaņojis sevišķajā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus- operatīvo nepublisku sarunu slepenu noklausīšanos un operatīvo publiski nepieejamas vietas videonovērošanu. Gunāra pārstāvētais SIA "Jurists" sagatavoja pieteikumu dalībai VAS "Valsts akcijas" iepirkumā, norādot cenu par juridiskajiem pakalpojumiem EUR 50 par darba stundu, un 2014.gada 15.maijā iesniedza to VAS "Valsts akcijas".

2014.gada 16.maijā Gunārs piezvanīja savam kursa biedram Antonam un aicināja viņu vakariņās uz restorānu "Baltais gulbis". Antons, neko sliktu nenojaušot, piedāvājumam labprāt piekrita. Gunārs aprīkojās ar izmeklēšanas iestādes inspektora Punktiņa izsniegto audio un video ieraksta aparatūru un devās uz tikšanos ar Antonu. 16.maija vakarā kopīgo vakariņu laikā Gunārs informēja Antonu, ka ir pieteicies VAS "Valsts akcijas" izsludinātajā iepirkumā par juridisko pakalpojumu sniegšanu un ka viņš cerot šajā iepirkumā uzvarēt. Antons uz to atbildēja, ka viņš šo konkursu nekādi nevarot ietekmēt, jo pieteikumus vērtēs komisija septiņu komisijas locekļu sastāvā un uzvarēs piedāvājums ar zemāko cenu. Gunārs uzdeva jautājumu, vai kāda neliela atlīdzība par uzvaru konkursā varētu mainīt konkursa gaitu. Uz to Antons atbildēja, ka tāda prakse VAS "Valsts akcijas" neesot. Ar to arī saruna beidzās.

Gunārs par savām sarunām ar Antonu tika informējis izmeklēšanas iestādes amatpersonu Punktiņu, kurš uzdeva Gunāram vēlreiz mēģināt Antonam iedot naudu par uzvaru konkursā.

Atbilstoši inspektora Punktiņa norādījumiem Gunārs 18.maijā bez iepriekšējas pieteikšanās apmeklēja Antonu viņa darba vietā, kur Antona darba kabinetā informēja, ka viņam būtu ļoti svarīgi šajā iepirkumā uzvarēt, jo viņa SIA "Jurists" neesot neviena maksātspējīga klienta un viņš nevarot uzturēt savu laulāto un sešus nepilngadīgos bērnus (kaut patiesībā Gunāram nebija nedz laulātās, nedz bērnu) un ka viņam vienīgā izeja no šīs situācijas esot iegūt uzvaru šajā iepirkumā un nopelnīt naudu ģimenes uzturēšanai vai arī nolēkt no Vanšu tilta. Antons ierosināja Gunāram apmeklēt psihoterapeitu un sociālo darbinieku. Savukārt Gunārs izvilka no kabatas EUR 10 000, paziņoja, ka šo naudu ir aizņēmies no ātrās kreditēšanas uzņēmuma un gribot to tūdaļ pat atdot Antonam, lai viņš nodrošinātu SIA "Jurists" uzvaru iepirkumā. Antons brīdi padomāja, paņēma uz galda nolikto naudu, ielika žaketes kabatā un apsolīja padomāt, ko var darīt lietas labā.

Līdz 1.jūnijam VAS "Valsts akcijas" saņēma pavisam sešus piedāvājumus dalībai iepirkumā. 2014.gada 1.jūnijā iepirkuma komisija, kuru vadīja VAS "Valsts akcijas" valdes priekšsēdētājs Antons, atvēra iesūtītos pieteikumus un konstatēja, ka zemākais cenas piedāvājums ir saņemts no SIA "Jurists", kas bija gatavs sniegt juridiskos pakalpojumus par EUR 50 par darba stundu. Līdz ar to komisija atzina SIA "Jurists" par uzvarētāju šajā iepirkumā un pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar SIA "Jurists" par juridisko pakalpojumu sniegšanu par cenu EUR 50 par darba stundu, bet kopumā gada laikā nepārsniedzot EUR 100 000. Pēc lēmuma pieņemšanas Antons piezvanīja Gunāram un informēja, ka no Vanšu tilta Gunāram lēkt nevajadzēšot un, ka SIA "Jurists" ir atzīts par uzvarētāju šajā iepirkumā.

Tā kā kopš 1.jūnija Gunārs no skumjām par sava kursabiedra prettiesisko rīcību septiņas dienas un septiņas naktis lietoja alkoholiskos dzērienus, bet nelietoja telefonu, tad izmeklēšanas iestādes amatpersonai Punktiņam viņš kļuva pieejams tikai 10.jūnijā. Inspektors Punktiņš, iepazīstoties ar Gunāra veiktajiem audio un video ierakstiem, nekavējoties lēma par kriminālprocesa uzsākšanu. Pēc kriminālprocesa uzsākšanas par procesa virzītāju tika iecelts izmeklētājs Krustiņš, kurš tajā pat dienā nekavējoties devās uz VAS "Valsts akcijas" un darba vietā aizturēja Antonu. Aizturēšanas brīdī pie Antona tika atrasta nauda EUR 3,20. Ar uzraugošā prokurora akceptu neatliekamības kārtībā tika veikta Antona darba kabineta un deklarētās dzīves vietas kratīšana. Nedz Antona darba kabinetā, nedz viņa deklarētajā dzīves vietā Rīgā, Arhitektu ielā 55 nekādi naudas līdzekļi atrasti netika. 2.jūnijā izmeklēšanas tiesnesis akceptēja veikto kratīšanu. 14.jūnijā izmeklētājs Krustiņš atzina Antonu par aizdomās turēto par Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un atbrīvoja no īslaicīgās aizturēšanas izolatora, nepiemērojot viņam nekādus drošības līdzekļus.

Nolūkā noskaidrot Antona rīcību pēc atbrīvošanas no īslaicīgās aizturēšanas izolatora un noskaidrot personas, ar kurām viņš tiksies, izmeklētājs Krustiņš pieņēma lēmumu veikt Antona novērošanu un izsekošanu. Antona izsekošanas rezultātā tika konstatēts, ka viņš nemaz nedzīvo savā deklarētajā dzīves vietā, bet gan īrētā dzīvoklī Inženieru ielā 44. Ņemot vērā iegūto informāciju, izmeklētājs Krustiņš ar uzraugošā prokurora akceptu steidzamības kārtībā pieņēma lēmumu veikt Antona faktiskās dzīves vietas kratīšanu, nolūkā atrast kukuļa veidā saņemtos naudas līdzekļus. Kratīšana Antona faktiskajā dzīves vietā Inženieru ielā 44 veikta 2014.gada 15.jūnijā. Kratīšanas rezultātā nekādi naudas līdzekļi atrasti netika, bet tika atrasts un izņemts darba kārtībā esošs un lietošanai derīgs plaša diapazona trokšņu ģenerators, kas ir izmantojams sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu traucēšanai. Tāpat kratīšanā tika atrasta ar 9.jūniju datēta skaidras naudas iemaksas kvīts par naudas summas EUR 10 000 iemaksu Daudzbērnu ģimeņu atbalsta asociācijai, kurā kā maksātājs norādīts Antons, maksājuma mērķis – ziedojums.

Izmeklēšanas gaitā Antons ir izmantojis savas tiesības nesniegt liecības. VAS "Valsts akcijas" iepirkuma komisijas locekļi visi ir nopratināti un visi nolieguši, ka Antons viņiem būtu devis kādus īpašus norādījumus iepirkuma piedāvājumu vērtēšanas sakarā, lēmumu komisijā pieņēmuši vienbalsīgi, vadoties no iesniegto pieteikumu cenas. Gunārs no pārmērīgas alkohola lietošanas nonāca Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kur viņam diagnosticēta smaga psihiska saslimšana, stacionārā ārstējas vēl šodien un saskaņā ar ārstu atzinumu, izmeklēšanas darbības ar viņu nav iespējams veikt.

Ņemot vērā, ka no Gunāra saņemtie naudas līdzekļi pie Antona atrasti netika, izmeklētājs Krustiņš centās apzināt Antonam piederošo mantu, kas būtu reģistrēta publiskajos reģistros, tomēr izrādījās, ka Antonam nekas nepieder. Arī Antona deklarētā dzīves vieta – dzīvojamā māja Rīgā, Arhitektu ielā 55 ir viņa laulātās Mildas īpašums, kuru viņa ieguvusi laulības laikā, mantojot to no savas mātes. Tā kā nekādu citu mantu, kam varētu uzlikt arestu, izmeklētājs neatrada, tad nosūtīja ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim par aresta uzlikšanu Antona laulātajai Mildai piederošajam nekustamajam īpašumam Rīgā, Arhitektu ielā 55, ar mērķi nodrošināt mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. Ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu arests šim īpašumam tika uzlikts.  

UZDEVUMS

Sagatavojiet apsūdzības un aizstāvības pozīcijas izklāstu.

No apsūdzības viedokļa kvalificējiet notikumos iesaistīto personu darbības saskaņā ar izspēles dienā spēkā esošo Krimināllikumu, pamatojiet izraudzīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju.

No aizstāvības viedokļa aplūkojiet iespējamās notikumos iesaistīto personu darbību kvalifikāciju, atrodiet argumentus aizstāvamo klientu interesēs.

Kā no apsūdzības, tā no aizstāvības viedokļa sniedziet juridisku vērtējumu arī par kriminālprocesuāliem jautājumiem, kas Jums šajā uzdevumā šķiet nozīmīgi lietas pareizai izlemšanai.

Nav pieļaujama faktu un pierādījumu izdomāšana, uzdevumā sniegtais faktu izklāsts ir izsmeļošs.