Iekļaujot Maksātnespējas likumā normu par administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām, vienlaikus netika izstrādāts un arī joprojām nav izstrādāts un ieviests valsts amatpersonas statusam un publiskajām tiesībām raksturīgajiem darbības principiem atbilstošs tiesiskais regulējums. Tādējādi šābrīža Maksātnespējas likuma normas, kas nosaka maksātnespējas procesa administratora pienākumus maksātnespējas procesā, ir pretrunā ar valsts amatpersonas kā publisko tiesību subjekta darbības tiesiskā regulējuma principiem.

Publiskajās tiesībās darbojas princips „atļauts ir tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”, proti, ja nav noteikta konkrēta rīcība, tad šāda rīcība nav pamatota, tātad ir nelikumīga. Lai izvairītos no Krimināllikumā definētās iespējamās pilnvaru pārsniegšanas vai neapzinātas bezdarbības, kas radusies sakarā ar nedefinētām maksātnespējas procesa administratora amata darbībām, steidzami jāizstrādā precizēts maksātnespējas procesa regulējums, izsmeļoši definējot visas amata darbības, kuras maksātnespējas procesa ietvaros ir tiesīgs veikt administrators, kā arī nosakot maksātnespējas procesa izdevumu segšanas kārtību.

Savukārt, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu, nepieciešams nekavējoties ieviest administratora veikto amata darbību izmaksu cenrādi analogi kā citām tiesu sistēmai piederīgajām valsts amatpersonu profesijām – notāriem un tiesu izpildītājiem.

Līdz šim maksātnespējas procesi pārsvarā tika finansēti no administratoru personīgajiem līdzekļiem, jo maksātnespējīgiem uzņēmumiem lielākoties nav līdzekļu maksātnespējas procesa norises finansēšanai. Šāds regulējums savulaik tika ieviests, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa ātru un efektīvu norisi.

Taču saistībā ar valsts amatpersonas statusa ieviešanu un valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas iesniegšanas pienākumu Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests šādu personīgo līdzekļu ieguldīšanu interpretē kā maksātnespējas procesa administratora aizdevumu maksātnespējīgajam subjektam. Savukārt Maksātnespējas likums paredz, ka maksātnespējas procesa administrators nevar pildīt savus pienākumus konkrētajā procesā un ir nekavējoties atceļams no pienākumu pildīšanas, ja administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku.

Līdz ar to, ņemot vērā savstarpēji izslēdzošās pretrunas, nav pieļaujama situācija, kad maksātnespējas procesa norise tiek finansēta no administratora personīgajiem līdzekļiem.

Kaut gan norma, kas paredz maksātnespējas procesa administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai, Saeimā tika pieņemta jau 2014. gada 25. septembrī, Tieslietu ministrija kā par maksātnespējas jomu atbildīgā valsts pārvaldes iestāde nav nodrošinājusi, ka vienlaikus ar valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem spēkā stājas arī valsts amatpersonas darbības principiem atbilstošs maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums.

Saskaņā ar spēkā esošo neskaidro un nesakārtoto normatīvo regulējumu jebkura maksātnespējas procesa tiesiskums Latvijā patlaban var tikt apšaubīts. Tāpēc Administratoru asociācija lūdz ģenerālprokuroru atbilstoši Prokuratūras likuma 1., 16. un 20. pantam pārtraukt atbildīgo amatpersonu nelikumīgo darbību (bezdarbību), lai panāktu tiesisku – atbilstošās tiesību normās nostiprinātu – maksātnespējas procesu norisi valstī.

Administratoru asociācija vēstulē detalizēti norāda uz konkrētiem tiesiskā regulējuma aspektiem, kuru pieņemšana ir steidzami nepieciešama turpmākai tiesiskai maksātnespējas procesu nodrošināšanai.