Augstākā tiesa nodeva jautājumu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. AT atzina par nepamatotu Administratīvās rajona tiesas argumentu, ka pieteicēja prasījums par atbildes nesniegšanu nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

AT lēmumā norāda, ka persona nevar prasīt Latvijas Radio nodrošināt zvanītājiem iespēju brīvi izteikt savus uzskatus. Tomēr, ja persona uzskata, ka Latvijas Radio savā darbībā kopumā, piemēram, nenodrošina informāciju, kas nepieciešama, lai katrs sabiedrības loceklis varētu veidot pamatotu un brīvu viedokli, tad iepriekš minētais neizslēdz personas tiesības Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā vērsties ar iesniegumu Latvijas Radio un saņemt atbildi pēc būtības. Jautājums par dažādus viedokļus pārstāvošu personu iespēju izteikties ēterā var tikt aplūkots kā daļa no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kompetencē ietilpstošā pienākuma nodrošināt informāciju, kas atspoguļotu sabiedrības uzskatu dažādību. Attiecīgi iesniegums ar šāda satura jautājumu var būt izskatāms Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

Tāpat AT norāda, ka, pārbaudot lietā esošo pieteicēja iesniegumu Latvijas Radio, redzams, ka pieteicējs tajā izsaka sūdzības un priekšlikumus par kritērijiem, pēc kuriem Latvijas Radio izvēlas zvanītājus, kuriem ļauj izteikties, un pēc kuriem, pieteicēja ieskatā, Latvijas Radio vajadzētu rīkoties. Turklāt iesniegums attiecas uz Latvijas Radio pastāvošo kārtību saistībā ar visiem zvanītājiem kopumā, nevis tikai saistībā ar pieteicēju personīgi. To pašu pieteicējs apstiprina blakus sūdzībā, norādot, ka viņš atlīdzinājumu prasa par atbildes nesniegšanu uz iesniegumu, nevis par neļaušanu runāt pārraidē „Brīvais mikrofons”.

Pieteicējs vērsās Latvijas Radio ar iesniegumu par vārda nedošanu pārraidē „Brīvais mikrofons”. Nesaņēmis atbildi, pieteicējs vērsās Latvijas Radio atkārtoti – ar iesniegumu par atbildes nesniegšanu. Atkal nesaņēmis atbildi, pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot atzīt par prettiesisku Latvijas Radio faktisko rīcību un prasot atlīdzinājumu.