AT spriedumā norādījusi, ka apgabaltiesa ir pareizi atzinusi, ka aģentūrai bija jāieskaita pieteicējas apdrošināšanas stāžā laiks no 1973. gada 7. septembra līdz 1984. gada 16.janvārim kā darbs bijušās PSRS teritorijā, pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punktu.

VSAA, piešķirot pieteicējai, LR pilsonei, vecuma pensiju, apdrošināšanas stāžā neņēma vērā laiku no 1973. līdz 1984. gadam, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā. Pieteicēja vērsās tiesā, uzskatot, ka minētais laiks ir ieskaitāms viņas apdrošināšanas stāžā, līdz ar ko pensijas apmērs nosakāms lielāks.

Administratīvā apgabaltiesa uzdeva aģentūrai minēto laiku ieskaitīt pieteicējas apdrošināšanas stāžā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 11. panta 3. punkta „e” apakšpunktu, atbilstoši kuram pieteicēja ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalsts – Latvijas – tiesību aktiem, un Latvijas Republikas likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punktu, kas noteic, ka Latvijas Republikas pilsonim līdz 1990. gada 31. decembrim uzkrātais darbs bijušās PSRS teritorijā ir pielīdzināms apdrošināšanas stāžam.

Aģentūra iesniedza kasācijas sūdzību, uzskatot, ka atbilstoši regulai Nr. 883/2004 atbildīga par pensijas piešķiršanu par laiku, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā, ir Lietuva.