Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu praksē pastāv atšķirīga izpratne par Civilprocesa likuma 85. panta pirmās daļas otrajā teikumā lietas dalībniekam – fiziskajai personai – noteiktajām tiesībām tiesas sēdē noformēt pārstāvja pilnvarojumu ar mutvārdu pieteikumu. Ja atbilstoši likuma normas vienam iztulkojumam fiziskā persona ir tiesīga dot pilnvarojumu pārstāvim tikai uz tiesas sēdi, kurā šāds pilnvarojums izteikts, tad saskaņā ar citu iztulkojumu šādas tiesības attiecināmas uz pilnvarojuma došanu jebkādu procesuālo darbību, tostarp Civilprocesa likuma 86. panta otrajā daļā norādīto darbību, kam nepieciešams īpašs pilnvarojums, veikšanai. Ņemot vērā būtiski atšķirīgos iztulkojumus, Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse var nelabvēlīgi ietekmēt lietas dalībnieka – fiziskās personas – tiesības uz pieeju tiesai.

Lai nodrošinātu Civilprocesa likuma 85. panta pirmās daļas otrā teikuma vienveidīgu piemērošanu, Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce nolēma sniegt strīdīgās normas skaidrojumu. Departamenta tiesneši atzina, ka lietas dalībnieks – fiziskā persona – var ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē pilnvarot pārstāvi tās vārdā izpildīt visas procesuālās darbības konkrētajā civillietā, tostarp Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādītās darbības. Šāds skaidrojums pamatots ar vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, tiesneši atzina, ka pilnvarojums, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 85. panta pirmās daļas otrajam teikumam ir izteikts tiesā, nav atzīstams par mazāk ticamu nekā notariāli apliecināts pilnvarojums, kura došanu paredz Civilprocesa likuma 85. panta pirmās daļas pirmais teikums. Otrkārt, tiesnešu kopsapulce secināja, ka Civilprocesa likums neparedz mutvārdu pilnvarojuma pieļaujamā apjoma ierobežojumu, kā arī šāds ierobežojums nav secināms, iztulkojot attiecīgo likuma normu.

Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce arī norādīja, ka tiesas sēdē izteikts mutvārdu pilnvarojums var attiekties tikai uz konkrēto lietu un ka, noformējot pilnvarojumu fiziskās personas pārstāvībai kasācijas instancē, jāņem vērā, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 82.panta sestajai daļai par fiziskās personas pārstāvi ir tiesīgs būt tikai advokāts. Mutvārdos izteikts pilnvarojums noformējams kā ieraksts tiesas sēdes protokolā un to nevar aizstāt ar skaņu ierakstā fiksētu pilnvarojumu.

Attiecībā uz tiesas lomu mutvārdu pilnvarojuma fiksēšanā tiesnešu kopsapulce skaidroja, ka, pirms izdarīt ierakstu par pārstāvja pilnvarojumu tiesas sēdes protokolā, tiesai jāizskaidro pārstāvamajam Civilprocesa likuma noteiktie ierobežojumi attiecībā uz to, kuras personas nevar būt par pārstāvjiem civilprocesā. Tāpat tiesai ir jānoskaidro pārstāvamā griba attiecībā uz pārstāvja pilnvarojuma apjomu.

Saistībā ar īpašā pilnvarojuma došanu Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce vērsa uzmanību uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 26. novembra lēmumu lietā Nr. SKC–2391/2015, kurā departaments atzina, ka blakus sūdzības iesniegšanai par tiesas lēmumu īpašais pilnvarojums atbilstoši Civilprocesa likuma 86. panta otrajai daļai nav nepieciešams.

Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulces lēmums atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 49.¹ panta trešajai daļai publicēts Augstākās tiesas mājaslapā internetā.