Kā aģentūru LETA informēja padomē, pašreizējā situācija nekustamo īpašumu darījumu jomā "ir nenormāla", ēnu ekonomikas dēļ tā rada milzīgus zaudējumus gan valstij, gan Latvijas iedzīvotājiem. Valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa būtu par aptuveni 50% augstāki, ja netiktu pieļauta nepatiesu cenu deklarēšana darījumos ar nekustamo īpašumu un ja gandrīz visi darījumi tiktu reģistrēti zemesgrāmatā - to parādot Vjačeslava Dombrovska un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra veiktais pētījums.

Savukārt astoņas sabiedriskās organizācijas pēc tikšanās ar tieslietu ministru sagaida, ka Dzintars Rasnačs "turēs Tieslietu ministrijas (TM) solījumu par to, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem Latvijā netiks radīts jauns "notāru nodoklis"". Ja TM, virzot reformu, tomēr pieturēsies pie šī Zvērinātu notāru padomes nosacījuma par obligātu notariālu aktu darījumos, tad organizācijas apsvērs iespēju vērsties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, lūdzot iejaukties reformas tālākā virzīšanā.

"Ar ministru mums saskan kopīgi reformas mērķi - ēnu ekonomikas mazināšana nekustamo īpašumu darījumu slēgšanā, darījumu tiesiskuma un drošības uzlabošana, tādā veidā samazinot krāpniecības riskus, kā arī pašu darījumu slēgšanas vienkāršošana. Tajā pašā laikā pilnīgi nepieņemama ir vienas šauras profesijas - notāru - interešu lobēšana ar mērķi iegūt monopolstāvokli un finanšu labumu. Šāds lēmums par obligātu notariālu aktu būtu precedents mūsu tiesiskuma sistēmai, jo ir pretrunā Civillikuma būtībai un apdraud valsts šī brīža tiesiskuma principus," uzskata Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Nozaru organizācijas jau paudušas viedokli, ka jaunā reforma šī brīža redakcijā radīs valsts budžeta līdzekļu pārdali par labu notāriem, kuri ik gadu no nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem atlīdzībās saņemtu aptuveni deviņus miljonus eiro. Organizācijas uzskata, ka tas būtu garantēts ienākums bezkonkurences apstākļos, bet kopējais valsts budžeta ieņēmumu samazinājums pārsniegtu 17 miljonus. Organizācijas iebilst pret virzīto reformu.

TM ir izveidojusi darba grupu, kurā tiek vērtēta izstrādātā nekustamo īpašumu darījumu reforma. Neizpratni par virzīto reformu ministrijas izveidotajā darba grupā jau rakstiskā veidā paudušas daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Galvenie darba grupas dalībnieku iebildumi ir balstīti uz reformas radīto papildu administratīvi birokrātisko slogu, izmaksu palielinājumu, pakalpojumu nepieejamību attālākos reģionos un materiāli nenodrošinātajai sabiedrības daļai, juridiskiem sarežģījumiem darījumos, kvalitātes samazināšanos monopola apstākļos, funkciju dublēšanos ar Zemes dienestu un atsevišķas profesijas interešu lobiju.

Reforma paredz, ka ikviens nekustamā īpašuma pārdošanas darījums būtu jāveic notariālā akta formā, paredzot notāru atlīdzību 0,5% apmērā no līguma summas. Tas nozīmētu, ka īpašuma pircējam būtu jāmaksā ne tikai 2% (atsevišķos gadījumos 6%) valsts nodeva, bet vēl papildus par notāra līdzdalību darījuma apstiprināšanai notariālā kārtībā.

Ierosinātā reforma nekustamo īpašumu darījumu jomā izpelnās asu nekustamo īpašumu attīstītāju un advokātu pretestību, jo liegs iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, mākslīgi samazinot oficiāli uzrādītās darījumu summas, uzskata LZNP.

Padomē norāda, ka citādi nav izskaidrojama "aktīvā un demagoģiskā pretreakcija ierosinājumam, kas ne vien nostiprina nekustamo īpašumu darījumos iesaistīto cilvēku drošību, bet ir arī finansiāli izdevīgs ikvienam Latvijas iedzīvotājam un vairo ieņēmumus valsts budžetā".

LZNP skaidro, ka reforma paredz būtiski samazināt izmaksas līgumu slēdzējiem, vienlaikus nodrošinot, ka ikviens darījumos iesaistītais veic pilnīgu nodokļu nomaksu un reģistrē darījumus zemesgrāmatā. Tāpat reforma paredz, ka darījumos mazāk aizsargātā puse, piemēram, dzīvokļa pircējs, kas iegādājas dzīvokli no attīstītāja, vienmēr tiks iepazīstināts ar visiem darījuma iespējamiem riskiem un sekām.