Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka viens no nozīmīgākajiem Latvijas prezidentūras sasniegumiem tieslietu jomā bija panāktā vienošanās ES Padomē, lai atceltu dokumentu legalizācijas prasības noteiktiem ES dalībvalstu iestāžu izdotiem dokumentiem, nodrošinot iespēju pilsoņiem citās dalībvalstīs izmantot civilstāvokļa un citus dokumentus bez papildu formalitātēm un izmaksām.

Jaunos noteikumus oficiālā ceremonijā 6. jūlija pievakarē līdzparakstīja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs (Martin Schulz) un ES Padomes prezidējošās valsts Slovākijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas valsts sekretārs Ivans Korčoks (Ivan Korčok). Drīzumā tos publicēs ES Oficiālajā Vēstnesī. Noteikumi stāsies spēkā 20 dienas pēc publikācijas, savukārt to piemērošanu pilnā apmērā paredzēts uzsākt 2019.gada sākumā.

Eiropas Komisijas 2016. gada jūnijā apkopotā informācija liecina, ka šobrīd aptuveni 13 miljoni ES pilsoņu dzīvo citā ES dalībvalstī. Iekārtošanās jaunajā mītnes valstī, apprecoties vai uzsākot darbu, var būt apgrūtinoša, jo personai jāsaskaras ar nevajadzīgām birokrātiskām prasībām, iesniedzot vienas ES dalībvalsts izdotus publiskos dokumentus citu ES dalībvalstu iestādēs.

Jau šogad augustā Tieslietu ministrija plāno uzsākt informēšanas pasākumus, lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar vienkāršotajām procedūrām un to ietvaros izmantojamām daudzvalodu veidlapām, kas veicinās viņu brīvu pārvietošanos ES, atvieglojot noteiktu Latvijā izdotu publisku dokumentu kopiju un tulkojumu uzrādīšanu, kā arī to autentiskuma pierādīšanu citu ES dalībvalstu iestādēs.

Jaunās daudzvalodu veidlapas, kas būs pieejamas arī elektroniski, ierobežos nepieciešamību tulkot dokumentus, tādējādi ievērojami samazinot personas izdevumus, kārtojot formalitātes citā ES dalībvalstī. Legalizācijas vai tā sauktā Apostille prasības tiks atceltas vairākiem publiskiem dokumentiem, tostarp dzimšanas, miršanas un laulības un laulības šķiršanas apliecībām, kā arī apliecinājumiem par sodāmības neesamību un ģimenes stāvokli.

Piemēram, Latvijas pilsone, kura šķīrusi laulību, vēlas noslēgt jaunu laulību Francijā. Tā vietā, lai Latvijā pilsone maksātu par Apostille un notariāli apliecinātu Latvijas laulības šķiršanas apliecības tulkojumu franču valodā, viņa varēs lūgt Latvijas iestādei izdot Regulā paredzēto laulības šķiršanas veidlapu. Pateicoties moderniem elektroniskiem risinājumiem, veidlapu būs iespējams sagatavot vienlaikus latviešu un franču valodās, pievienot laulības šķiršanas apliecībai, un uzrādīt Francijas iestādēm.