Augstākā tiesa nolēma atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 200. panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Atceltajā daļā lietu nosūtīs jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, Rīgas apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.

Augstākā tiesa lēmumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesas spriedumā nav sniegts par pierādītu atzītā, Krimināllikuma 200. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma apraksts atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527. panta pirmās daļas prasībām. Tādējādi apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu daļā par apsūdzību pēc Krimināllikuma 200. panta otrās daļas, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma, jo noziedzīgā nodarījuma apraksts ir notiesājoša tiesas sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis. Notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas un 512. panta pirmās daļas izpratnē.

Atstājot negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas, Augstākā tiesa konstatējusi, ka kasācijas protests nav pamatots.

AT lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzētā aizstāvju iesniegto kasācijas sūdzību un prokurores kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 2. novembra spriedumu. AT lēmums nav pārsūdzams.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2014. gada 5. jūnijā apsūdzēto attaisnoja pēc abiem apsūdzības pantiem.