“Šis pirmais jautājumu bloks paredz Maksātnespējas administrācijas funkciju paplašināšanu un brīvā tirgus principa ieviešanu tiesiskās aizsardzības procesā. Vairākums deputātu un ekspertu ir vienisprātis par nepieciešamību šīs izmaiņas skatīt paātrinātā kārtā ārpus likumprojekta, kas paredz visaptverošas izmaiņas maksātnespējas regulējumā. Konceptuāli šie priekšlikumi saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē, un atbalstu tiem šodien pauda darba devēju konfederācijas, komercbanku asociācijas un ārvalstu investoru padomes pārstāvji. Ar šo likumprojektu plānojam strādāt tā, lai tas stātos spēkā jau 1. janvārī, bet virkni likuma normu varētu sākt piemērot 2017. gada pirmajā pusē,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Juridiskās komisijas deputāti nolēma aicināt grozījumus Maksātnespējas likumā skatīt jau 10. novembra Saeimas sēdē un pieņemt tos pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Komisijas piedāvātie likuma grozījumi paredz maksātnespējas administratoru uzraudzības modeļa maiņu. Piedāvātā administratoru profesijas reforma paredz nododot viņu kvalifikācijas pārbaudes funkciju valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviešot regulāru administratoru eksamināciju. Kvalifikācijas prasību izpilde tiks kontrolēta reizi divos gados.

Tiesības apmācīt administratora amata pretendentus paredzēts nodot Maksātnespējas administrācijai un citām juridiskām personām, neliedzot to turpināt arī administratoru profesionālajai organizācijai.

Kā obligāta prasība administratoram tiks izvirzīta nevainojama reputācija. Iespējamu kandidāta neatbilstību šai  prasībai izskatīs neatkarīga eksaminācijas komisija.

Tāpat paredzēts ieviest maksātnespējas administratoru disciplināratbildību. Par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai būs normatīvo aktu būtisks vai sistemātisks pārkāpums vai profesionālo ētikas normu būtisks pārkāpums. Disciplinārlietu komisija varēs piemērot disciplinārsodu, kā arī ierosināt administratora atcelšanu no amata.

Likumprojektā iekļautais regulējums palielina kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī paredz iespēju brīvi izvēlēties personu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības pasākumu veikšanai. Vienlaikus būtiski plānots paplašināt to personu loku, kas ir tiesīgas uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesu – tā varēs būt jebkura rīcībspējīga fiziska persona, uz kuru nepastāv likumā noteikti ierobežojumi.

Tiesiskās aizsardzības procesa norises atbilstību tiesas apstiprinātajam tiesiskās aizsardzības plānam nodrošinās kreditoru vairākuma izvēlētā un tiesas apstiprinātā persona. Ja kreditori nevarēs vienoties par uzraugošās personas kandidātu, to izvēlēsies tiesa. Kreditoru vairākumam būs tiesības jebkurā brīdī mainīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu.

Vienlaikus G. Bērziņš atgādina, ka Juridiskās komisijas darba kārtībā otrajā lasījumā ir Maksātnespējas likuma grozījumi ar vairāk nekā 180 priekšlikumiem, kuru izskatīšana tiks turpināta. Šeit gan gaidāmas plašākas diskusijas, ņemot vērā, ka iesaistītajām pusēm par virkni jautājumu ir diametrāli pretēji viedokļu, piemēram, saistībā ar valdes locekļu atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.