17. Novembris 2016 11:31
Jaunumi
Saeima groza Dzīvokļa īpašuma likumu
2
Ieva Lūka, LETA

Saeima ceturtdien, 17. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz pilnveidot tiesisko regulējumu mājokļu jomā.  

Ar grozījumiem plānots papildināt dzīvokļa īpašnieka pienākumus – ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus, piemēram, attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu.

Dzīvokļu īpašniekiem būs noteikts arī pienākums veikt naudas maksājumus uzkrājumu fondā dzīvojamās mājas uzlabošanai, kā arī mājas pārvaldniekam iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, savukārt dzīvokļa atsavināšanas gadījumā informēt īpašuma ieguvēju par neizpildītajām saistībām.

Tāpat likumprojekts paredz pienākumu īpašniekam, kurš dzīvokli iegādājies izsolē, par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, un zemes nomas maksu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, norēķināties ar dienu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu.

Paredzēts arī, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem būs nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu un jaunajam īpašniekam jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošs dokuments dzīvojamās mājas pārvaldniekam mājas lietas kārtošanai. Ar šādu risinājumu plānots novērst gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks.

Izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.

 
 
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Analfabēti???
17. Novembris 2016 / 13:53
0
ATBILDĒT
"Dzīvokļa īpašuma ieguvējs pēc darījuma noslēgšanas iesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.”

Zemesgrāmatu likums saka, ka īpašnieks ir tas, kas ierakstīts ZG. Kā pēc darījuma parakstīšanas var nekavējoties iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu?

Turklāt - kā šī kārtība novērsīs gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks?
RNP lobijs > Analfabēti???
18. Novembris 2016 / 13:06
1
ATBILDĒT
Te nu gan Saeima ir aizgājusi pārvaldnieku pavadā. Nesen man ar RNP pārstāvjiem izvērtās nopietna diskusija par to, kādēļ viņi rēķinus jaunajam īpašniekam piestāda ar pirkuma līguma datumu, nevis datumu, kad viņš kā īpašnieks reģistrēts zemesgrāmatā. It sevišķi pie nosacījuma, ka pirkuma līgums ir privāts dokuments, par kuru nevienam RNP nav jāatskaitās, turklāt tajā arī parasti ir ierakstīts, ka īpašnieks iegūst īpašuma tiesības ar ZG reģistrācijas brīdi un līdz tam vecais īpašnieks maksā visus rēķinus. Tātad ievērojot šo un arī Civillikuma regulējumu RNP būtu jāvadās tikai un vienīgi no ieraksta ZG. Atbilde bija vienkārša - tāds ir mūsu juristu atzinums un mēs neskatāmies zemesgrāmatu, tikai līguma datumu.
Un kas tas vispār par arhaismu, ka kādam jānes dokumenti? Par apsaimniekošanu tiek maksāta baigā nauda, tiešām pārvaldnieki nevar nepieciešamības gadījumā ieskatīties ZG un pārbaudīt informāciju?! Likumā pietiktu ar informēšanas pienākuma nostiprināšanu, nevis pienākumu iesniegt dokumentus.
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties