No uzņēmējiem tiek saņemti pārmetumi, ka valsts nerīkojas situācijā, kad persona, kurai līdz šim jau ir bijušas vairākas SIA, nenokārto savas saistības pret valsti un citiem kreditoriem, taču turpina dibināt arvien jaunus komersantus. Tas kropļo konkurenci un godprātīgos uzņēmējus nostāda sliktākā situācijā.

Darbību praksē ir apliecinājuši līdz šim ieviestie pasākumi, kas vērsti uz negodprātīgu personu izslēgšanu no uzņēmējdarbības vides. Proti, dažādi liegumi un riska saraksti jau tagad liedz dibināt jaunas SIA vai ieņemt amatu valdē personām, kuras par normatīvajos aktos noteiktiem pārkāpumiem, ir nokļuvušas valsts redzeslokā. Papildus tam Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu plānā ir paredzēts, ka Uzņēmumu reģistra risku vadība būtu paplašināma, ieviešot papildus pārbaudes reģistrācijas procesā un mazinot iespējamos krāpšanās riskus.

2017. gadā Saeimā tika izskatīti grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Likumprojekti savā virzības gaitā tika pilnveidoti, un diskusiju rezultātā pieņemtais risinājums paredz pastiprināt sadarbību starp Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu iesniegto reģistrācijas pieteikumu pārbaudē. Proti, likumā noteiktos gadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāram būs jāpagarina pieteikuma izskatīšanas termiņš par 10 darba dienām un jālūdz Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests saņemto informāciju pārbaudīs savas kompetences ietvaros, un sniegs atzinumu, ja konstatēs nodokļu riskus.

Gadījumi, kuros būs nepieciešams Valsts ieņēmumu dienesta atzinums, ir definēti likumā:

• ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāk nekā 10 komersanti;
• vienīgais valdes loceklis ir vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 5 kapitālsabiedrībās;
• viens no valdes locekļiem ir viens no valdes locekļiem vai vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 10 kapitālsabiedrībās;
• SIA vienīgais dibinātājs jau ir vienīgais dalībnieks vairāk nekā 5 SIA;
• SIA viens no dibinātājiem jau ir viens no dalībniekiem vairāk nekā 10 SIA.

Jaunais mehānisms paredz noteiktos gadījumos jau preventīvi veikt pārbaudes, lai mazinātu iespējamos riskus un negatīvās sekas nākotnē.

Analizējot statistikas datus, var secināt, ka jaunais regulējums skars nelielu daļu komersantus. Vislielāko ietekmi tas varētu atstāt uz adresēm, jo pašlaik ir ap 1200 adreses, kurās ir reģistrēti vismaz 10 komersanti. Līdz šim publiski izskanējuši vairāki gadījumi, kad vienā adresē ir reģistrēti daudzi uzņēmumi, bet tie tur nav sastopami. Bieži vien atklājas, ka tiem ir problēmas ar saistību izpildi vai tie ir fiktīvi. Tāpēc, pirms adresē reģistrēt vienpadsmito komersantu, tiks veikts papildus izvērtējums. Ar neērtībām jārēķinās situācijās, ja ēkā realitātē ir vairākas telpas, bet tā nav sadalīta telpu grupās. Šādās situācijās izskatās, ka vienā adresē ir reģistrēti daudz komersantu, lai gan realitātē tie atrodas katrs savā telpā.

Ņemot vērā, ka praksē vienā adresē pamatoti var atrasties vairāki uzņēmumi, piemēram, biroja ēkas vai biznesa inkubatoru gadījumā, tad likumā ir paredzēts izņēmums. Proti, Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes un, secinot, ka riski nepastāv, varēs norādīt Uzņēmumu reģistram, ka turpmāk papildus pārbaudes nav nepieciešamas. Minētais izņēmums attiecas arī uz pārējiem kritērijiem, proti, arī uz personu pārbaudi.

Savukārt, attiecībā uz personu pārbaudēm, gadījumi, kad vienai personai pieder kapitāldaļas daudzos komersantos vai persona darbojas vienlaikus vairāku komersantu valdēs, nav plaši izplatīti. Lai gan procentuāli šādi gadījumi nav bieži, tomēr likumu grozījumu izstrādes gaitā Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta eksperti norādīja, ka praksē ir secinātas problēmas, un būtu nepieciešams veikt papildus pārbaudes, pirms reģistrēt personu kā kārtējā uzņēmuma valdes locekli.

Turklāt, ja analizē reģistrēto viena dibinātāja SIA īpašniekus, tad dati liecina, ka aptuveni 45% gadījumu, kad vienai personai pieder vairāk nekā 5 SIA, ir konstatētas problēmas. Proti, minētās personas ir iekļautas riska personu sarakstā, kas norāda uz tendenci, ka šādi tiek radīti fiktīvi uzņēmumi, un konkrētās personas darbības ir apturētas tikai tad, kad VID jau ir konstatējis kādu pārkāpumu. Jaunais regulējums ļaus laicīgi pievērst uzmanību aizdomīgiem gadījumiem un jau preventīvi vērsties pret iespējamām nelikumībām, kā arī apturēt jaunu fiktīvu uzņēmumu reģistrāciju.

Jaunais regulējums stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra, taču mehānisms vēl nesāks darboties, jo nav mērķis sasteigti ieviest risinājumu, kas apgrūtina dzīvi godprātīgiem klientiem un nelietderīgi tērē valsts resursus. Pirmais solis būs sadarbības līguma noslēgšana ar VID, lai vienotos par iespējami efektīvāko sadarbības kārtību, kas ļautu šo mehānismu praksē darbināt  neapgrūtinot godīgo komersantu darbību.