Apgabaltiesu tiesneses Mairita Šķendere, Sandra Krūmiņa, Gunta Freimane, Inese Grauda un Marianna Terjuhana, kas Augstākās tiesas tiesnešu pienākumus Civillietu tiesu palātā pildīja uz laiku, atgriezušās Rīgas apgabaltiesā un Zemgales apgabaltiesā.

Bijušajiem Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnešiem Inetai Ozolai, Mārai Katlapai, Dacei Jansonei un Arnim Dunduram, kas nav apstiprināti par Augstākās tiesas departamentu tiesnešiem, uzdots ar 1. janvāri pildīt tiesneša pienākumus Rīgas apgabaltiesā. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” viņi saglabā Augstākās tiesas tiesneša statusu.

Līdz ar Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanu likvidēts arī Kancelejas Civillietu tiesu palātas sekretariāts. Turpmāk tiesā būs viena Kanceleja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 88. punktu, beidzot pastāvēt Civillietu tiesu palātai, 21 lieta, par kurām ierosināta apelācijas tiesvedība Civillietu tiesu palātā, bet kuras līdz 2016. gada 31. decembrim nebija izskatītas, tajā skaitā lietas, kurās pieņemts lēmums par tiesvedības apturēšanu, tiks nodotas izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai, bet jaunā tiesas sastāvā.

Tiesu palātas, kas Augstākās tiesas struktūrā bija kopš 1995. gada, bija apelācijas instances tiesa lietās, ko kā pirmā instance bija skatījušas apgabaltiesas. 2013. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, paredzot pāreju uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu un nosakot, ka visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instances – apgabaltiesa, bet Augstākās tiesas sastāvā ir tikai kasācijas instance. Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas struktūrā ir līdz 2014. gada 31. decembrim, bet Civillietu tiesu palāta – līdz 2016. gada 31. decembrim.