Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesa nolēmumu.  

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteikumu par Iekšlietu ministra lēmuma atcelšanu. Rakstveida procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzība iesniegta lietā, kurā atbildētāja ir Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā – gan kasācijas sūdzība, gan prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Viena lieta saņemta ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu un vienā lietā saņemta apsūdzētā sūdzība par zemākas instances tiesas lēmumu atteikties pieņemt viņa kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu.

Informācija pa atsevišķām lietām:

1) Civillietu departaments 17. janvārī rakstveida procesā izskatīs SIA „Lattelecom” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2013. gada 19. septembra spriedumu, ar kuru SIA „Lattelecom” uzlikts par pienākumu pārtraukt un turpmāk aizliegt tās interneta TV platformā retranslēt SIA „TV3 LATVIA” programmu „TV3” bez spēkā esoša licences līguma.

SIA „TV3 LATVIA” ar prasību tiesā vērsās, norādot, ka atbildētāja – SIA „Lattelecom” – nav ievērojusi Autortiesību likumā noteikto un nenoslēdzot licences līgumu, kā arī nesaņemot programmas izmantošanas licenci, paziņojusi par jauna pakalpojuma piedāvājumu – Interneta TV, kur tiešraidē jebkuram interneta lietotājam kā priekšapmaksas pakalpojums ir iespējams redzēt TV programmas, tostarp programmu „TV3”. SIA „Lattelecom” turpretim uzskata, ka, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta sesto un septīto daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā prasības celšana brīdī), tai nebija pienākums saņemt SIA „TV3 LATVIA” atļauju (licenci) televīzijas programmas „TV3” retranslēšanai.

Lietā izšķirams jautājums, vai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta sestās un septītās daļas izpratnē (likuma redakcijā, kas bija spēkā prasības celšana brīdī) televīzijas programmas retranslēšana interneta televīzijas platformā ir atzīstama par retranslēšanu, izmantojot kabeļtelevīziju, proti, vai uz interneta tīklā veiktu televīzijas programmas retranslēšanu ir jāattiecina obligātās retranslācijas (t.s. must carry) regulējums, kas likumā tiek attiecināts uz retranslēšanu kabeļtelevīzijā. Tāpat lietā ir jautājums, vai minētais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma regulējums atbrīvo retranslēšanas veicēju no pienākuma saņemt retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) atļauju jeb licenci saskaņā ar Autortiesību likumu. (Lieta SKC-7/2017).

2) Administratīvo lietu departaments 18. janvārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Šajā lietā dzimtsarakstu nodaļa atteica reģistrēt dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā līdzās pieteicēju bērna vārdam un uzvārdam latviešu valodā arī vārdu latīņalfabētiskajā transliterācijā no krievu valodas. Pieteicēji vērsās tiesā, lūdzot labvēlīga administratīva akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīti ieraksti dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā.  

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot, ka no tiesību normām izriet, ka transliterācija paredzēta personvārdiem, kuru oriģinālformu citā valodā var dokumentāri apliecināt ar ierakstiem attiecīgos civilstāvokļa akta reģistros. Citos gadījumos personvārda transliterācija nav paredzēta, un šāds pienākums neizriet arī no starptautiskajām tiesību normām. Pieteicējiem nav ierobežotas tiesības dot bērnam vārdu un lietot to ikdienas saziņā nacionālās minoritātes valodā.

Pieteicēji par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka personvārds ir personas tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļa, savukārt prasība dokumentāri apliecināt personvārda oriģinālformu vārda transliterācijas mērķiem, ierobežo personas tiesības uz privāto dzīvi. Šim ierobežojumam nav leģitīma mērķa un tas nesamērīgi ierobežo nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos noteiktās pieteicēju cilvēktiesības.   

Lietā risināms jautājums, vai ir jānodrošina personvārda atveide latīņalfabētiskajā transliterācijā no svešvalodas arī gadījumā, ja persona vārda oriģinālformu citā valodā nevar dokumentāri apliecināt ar ierakstiem attiecīgos civilstāvokļa akta reģistros. (Lieta Nr. SKA-516/2017).