Ikviena iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību un ziņot par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu. Visas atbildības, kas attiecas uz bērnu tiesību aizsardzību, noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Tiesībsargs Juris Jansons un Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere piedalījās 16. janvāra sanāksmē Labklājības ministrijā. Tā bija veltīta iestāžu sadarbības jautājumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā, turklāt tika identificēti divi galvenie aspekti – atbildība un sadarbība.
Sanāksmē tika konstatēts, ka vājais posms bērnu tiesību aizsardzībā ir starpinstitūciju sadarbība vai, precīzāk – tās nepilnības. Sadarbība ir nostiprināta principa līmenī, tomēr pēdējā laika notikumi liecina, ka tas nedarbojas. Lai uzlabotu valsts un pašvaldības institūciju sadarbību, sanāksmes dalībnieki vienojās, ka nepieciešams Ministru kabineta noteikumos definēt sadarbības kārtību, kādā jāsadarbojas:
Personai, kurai kļuvis zināms par bērnu tiesību pārkāpšanu, tai skaitā, veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, jāziņo par pārkāpumu atbildīgajām institūcijām, pretējā gadījumā var tikt sauktas pie likumā noteiktās atbildības. Taču jāatzīmē, ka atbildību regulējošos likumos, piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, konkrēta atbildība nav paredzēta. Kriminālatbildība iestājas tādā gadījumā, ja bezdarbībai ir cēloņsakarība ar smagām sekām.
Nereti Dobeles traģēdijai līdzīgiem notikumiem impulsu dod bērnu vecāku atkarības no apreibinošām vielām. Tās ir iemesls bērnu šķiršanai no ģimenes, kā arī signāls, ka jāpievērš uzmanība atkarību profilaksei un ārstēšanai.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.