Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteikumu par Iekšlietu ministra lēmuma atcelšanu. Rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un septiņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Aizsardzības ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Veselības inspekcija un Rīgas dome.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 14 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.  

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas. Četrās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un trīs lietās – prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Divas lietas izskatīs sakarā ar pieteikumu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija pa atsevišķām lietām:

1)  Administratīvo lietu departaments 31. janvārī rakstveida procesā izskatīs Aizsardzības ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 31. augusta spriedumu lietā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu karavīram sakarā ar veselības traucējumu, kas gūts, pildot dienesta pienākumus. Lietā ir strīds, vai karavīram var tikt piešķirts attiecīgais pabalsts, ja veselības traucējums nav izpaudies kā trauma (ievainojums), bet gan kā slimība. Apgabaltiesa bija apmierinājusi privātpersonas pieteikumu, uzskatot, ka nav izšķirošas nozīmes, kā tiek klasificēts karavīra gūtais veselības bojājums, bet nozīme ir tam, vai veselības bojājumu karavīrs guvis, pildot dienesta pienākumus. (Lieta SKA-143/2017).

2)  Augstākās tiesas Civillietu departaments 31. janvārī rakstveida procesā izskatīs Latvijas Kinematogrāfistu savienības un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas 2014. gada 22. aprīļa spriedumu Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prasībā pret AS „Rīgas Kinostudija” par mantisko autortiesību atzīšanu uz LPSR valsts uzņēmumā „Rīgas kinostudija” uzņemtajām 973 filmām, kas tapušas laikā no 1964. gada līdz 1990. gada 4. maijam. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu prasība noraidīta. (Lieta SKC-69/2017).

3)  Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 31. janvārī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 237.¹panta (likumā redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam) par to, ka viņš pārkāpa stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumus, tas ir, pārkāpa sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu ierīču un to komponentu aprites aizliegumu, proti, glabāja rūpnieciski izgatavotu plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratoru. Ierīce ir stratēģiskas nozīmes prece, jo ir iekļauta 2007. gada 25. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā.”

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par apsūdzētajam noteikto sodu, nosakot to 10 minimālo mēnešalgu, t.i., 3700 eiro apmērā.

Izskatāmajā krimināllietā aktualizēts jautājums par to, vai apsūdzībā norādītajā laika periodā Krimināllikuma 237.¹pantā bija paredzēta kriminālatbildība arī par operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētu ierīču aprites aizlieguma pārkāpšanu.(Lieta SKK-41/2017).

4)  Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 2. februārī rakstveida procesā izskatīs divu apsūdzēto kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, organizējot divu sabiedrību ar ierobežotu atbildību izveidošanu un uzrādot fiktīvu saimniecisko darbību.

Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par to, ka viņa izvairījās no nodokļu nomaksas un sodīta ar nosacītu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem. Otrs apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par to, ka viņš, darbojoties personu grupā pēc iepriekšējas norunas, legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus lielā apmērā. Trešais apsūdzētais atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 218. panta otrās daļas par to, ka viņš organizēja izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet attaisnots apsūdzībā pēc KL 195. panta trešās daļas par to, ka viņš, darbojoties personu grupā pēc iepriekšējas norunas, legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus lielā apmērā. Trešais apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 11 mēnešiem un 23 dienām. Apelācijas instances tiesa apmierināja Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto kaitējuma kompensāciju un no abiem notiesātajiem solidāri piedzina solidāri valsts labā 98 706,32 eiro.  

Izskatāmajā krimināllietā aktualizēts jautājums par apsūdzēto vainīgumu viņiem inkriminētajās noziedzīgajās darbībās (Lieta SKK-20/2017).