“Šis ir nozīmīgs solis tiesu varas neatkarības un tiesnešu pašpārvaldes stiprināšanai Latvijā, mazinot politiskās ietekmes iespēju. Būtiski pieaugs Tieslietu padomes loma un ietekme tiesnešu karjeras jautājumos, taču līdz ar to arī pašu tiesnešu pašpārvaldes atbildība. Likuma grozījumi sagatavoti Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā, izmaiņas rūpīgi izdiskutējot ar visām iesaistītajām pusēm,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. 

Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir patlaban. Tādas pat izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu. Tas ir viens no soļiem, lai mazinātu izpildvaras ietekmi un tiesu varas darba organizāciju. 

Tāpat likumprojekts paredz, ka parlaments turpmāk vairs nelems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šāds lēmums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē. Tāpat Goda tiesneša nosaukumu piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima, kā tas ir patlaban.  

Plānots arī atteikties no normas, ka viena un tā pati persona var būt par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. 

Tieslietu padome arī apstiprinās tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatas nodaļas darbinieku mācību programmas saturu pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai tieslietu ministra priekšlikuma, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu tiesu sistēmā strādājošo kompetenču pilnveidi. 

Paplašināt Tieslietu padomes kompetenci tiesu varas jautājumos un lemšanā par tiesnešu karjeras jautājumiem rosinājusi Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija. Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) norādījusi, ka nepieciešams nodrošināt, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru uzņemtos pati tiesu vara, tā dodot būtisku pienesumu tiesu varas neatkarības uzlabošanā un aizsardzībā Latvijā.