Bērna tiesības ir vienas no pamattiesībām, un tiesiskais regulējums šajā ziņā Latvijā ir sakārtots. “Ir spēkā esoši kvalitatīvi nacionālie tiesību akti, un Latvija ir pievienojusies visām starptautiskajām konvencijām, kas skar bērnu tiesību aizsardzību. Taču pirms bērna tiesību aizsardzības vajadzētu padomāt par to brīdi, kad bērns vēl ir embrijs, jo mūsdienās tam tiek pievērsta pārāk maza sabiedrības uzmanība vai arī tā ir kampaņveidīga,” atzīst docente Inga Kudeikina.

“Mūsdienu sabiedrība vēl nav pieradusi pie domas, ka aizsargājamas ir tiesības uz dzīvību. Man gribētos teikt, ka tās ir tiesības piedzimt. Protams, ir pozitīvi šie biklie soļi, ko likumdevējs veic šajā virzienā. Pie tādiem var minēt daudz lielāku atbalstu grūtnieču aprūpē, piemēram, krīzes situācijās grūtniecēm tiek nodrošināts sociālais atbalsts. Pozitīvi ir vērtējama glābējsilīšu izveidošana un tam atbilstošā tiesiskā regulējuma pieņemšana.”

Pozitīvi vērtējami arī pasākumi, kas paredzēti, lai mazinātu abortu skaitu. “Proti, ir palielināts termiņš, kurā grūtniece var pārdomāt savu izvēli un pieņemt lēmumu, konsultējoties ar sociālajiem darbiniekiem krīzes gadījumā, ģimenes ārstu vai ginekologu, kuru pienākums ir informēt grūtnieci par tiesībām saglabāt dzīvību,” turpina stāstīt RSU docente.

Latvijā ir arī normatīvie akti, kas sekundāri aizsargā tiesības uz dzīvību, proti, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, lai grūtniece varētu veiksmīgi saglabāt sevī dzīvību. “Tā ir gan kriminālatbildība par aicinājumu vai piespiešanu grūtnieci veikt abortu, gan plašu rezonansi izraisījušie grozījumi Tabakas aprites likumā par to, ka grūtnieces klātbūtnē nedrīkst smēķēt. Tātad sabiedrība sāk pietiekami rūpīgi pārdomāt šos jautājumus, kā ievirzīt sabiedrisko domu, kā ievirzīt ikvienu no mums uz tiesībām uz dzīvību un šo tiesību nodrošināšanu,” secina RSU docente.