Ar likuma izmaiņām plānots paplašināt to personu loku, kuras var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Saskaņā ar likumprojektu valsts nodrošināta advokāta palīdzība pienāksies arī personām, kuru ienākumi nepārsniedz minimālās algas apmēru. Šai personu grupai personām juridiskā palīdzība būs pieejama, piedaloties ar 25 procentu līdzmaksājumu. Tāpat valsts juridisko palīdzību varēs saņemt personas, kuru ienākumi ir lielāki par minimālo algu, bet nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu valstī. Viņi advokāta palīdzību varēs saņemt, maksājot ne vairāk par normatīvajos aktos noteikto atlīdzības apmēru. Patlaban valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātām un trūcīgām personām. 

Kā norāda likumprojekta autori, advokātu iesaistes palielināšana civilprocesā ir viens no veidiem, kā paātrināt tiesvedības norisi. Tieši advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot likumu regulējumu un tiesvedības procesu, var nodrošināt lietu izskatīšanas kvalitāti, ātrumu un efektivitāti.

Būtisks solis procesuālās ekonomijas virzienā ir priekšlikums līdz 5000 eiro paaugstināt maza apmēra prasības summas slieksni prasībās, kas izriet no komercdarījumiem. Pārējās prasībās tiks saglabāts 2100 eiro slieksnis. Tas ļaus vairāk lietu izskatīt vienkāršotā procedūrā, taupot gan tiesas resursus, gan būtiski paātrinot strīdu izšķiršanu. Lielākie ieguvēji no šādas kārtības būs mazie un vidējie uzņēmēji, jo vairāk strīdu tiks skatīti paātrinātā procedūrā, norāda Tieslietu ministrijā. Reizē plānots mainīt terminoloģiju, “lietas par maza apmēra prasībām” turpmāk dēvējot par “vienkāršotas procedūras lietām”. 

Civilprocesā paredzēts atteikties no sprieduma pasludināšanas tiesas sēdē, ja vien tiesas sēdē nav iespējams uzreiz taisīt tiesas spriedumu. Tiesa turpmāk noteiks datumu tuvāko 30 dienu laikā, kad spriedums būs sastādīts un pieejams kancelejā.

Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz jaunu “saīsinātā sprieduma” formu un saturu, pilnībā atsakoties no “pilna sprieduma” formulējuma. Saīsināta satura tiesas spriedumi, taupot tiesas resursus, tiks taisīti atsevišķos likumā paredzētos gadījumos, piemēram, aizmuguriskiem spriedumiem, ja prasība apmierināta pilnībā; spriedumiem lietās, kurās atbildētājs prasību atzinis un tiesa to apmierina; kā arī lietās, kas tiek izskatītas vienkāršotā procedūrā.

Civillietu izskatīšanas ilgums Latvijas tiesās patlaban ir visgarākais, salīdzinot ar krimināllietām un administratīvajām lietām – pusēm civilprocesā spriedums jāgaida vidēji 8,6 mēneši, liecina Tiesu informatīvās sistēmas dati.

Civilprocesa likuma grozījumi atbildīgajā Juridiskajā komisijā un Saeimā vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.