Pārejas periodā no šī gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim mediķi varēs strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,1.

Patlaban ārstniecības personai var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot par tām visām vienādu darba samaksu. Citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

“Svarīgi, ka patlaban esam nosprauduši mērķi atteikties no līdzšinējās papilddarba apmaksas sistēmas, kas izsaukusi asu mediķu reakciju, un šī apņemšanās tiks ierakstīta likumā. Finanšu situācija neļauj rīkoties tik strauji, kā gribētos, taču šobrīd medicīnā strādājošajiem piedāvājam reālistisku un saprātīgu kompromisu,” piedāvātās likuma izmaiņas iepriekš raksturoja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika pieņemts, krīzes laikā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tolaik bija skaidrs, ka papildu līdzekļu virsstundu apmaksai medicīnas iestādēm nebūs. Krīze jau vairākus gadus kā pārvarēta un arī medicīnā jāatgriežas pie standarta virsstundu darba apmaksas, norādīja Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Pārejas periodā pagarinātā normālā darba laika apmaksai ik gadu papildus būs nepieciešami četri miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas sniegtie aprēķini.