KNAB vadītājs Jēkabs Straume, komentējot žurnālā "Ir" publiskotās "oligarhu sarunas", šī gada 3.jūlijā publiski pauda aicinājumu redakcijai sadarboties un atklāt birojam tās rīcībā esošo informāciju. LŽA valde vērtē šo aicinājumu kā nepieļaujamu iejaukšanos žurnālistu profesionālajā darbībā un atgādina, ka avotu aizsardzība ir fundamentāls mediju darba princips, kas garantē sabiedrības tiesības uzzināt būtisku informāciju, kas oficiāli netiek atklāta.

Žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus nosaka Latvijas likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (22.pants). Šis princips nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos, kuros uzsvērts: valsts institūciju prasība atklāt žurnālistu avotus - ja vien tā nav pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm - ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10. pantu, kas garantē vārda brīvību.

Žurnālistu avotu aizsardzību nosaka arī Eiropas Padomes Ģenerālās asamblejas 2011. gadā pieņemtā Rekomendācija Nr. 1950, kas valsts institūcijām ļauj pieprasīt atklāt avotus tikai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu gadījumā, ja ir konstatēti vitāli un nopietni apstākļi. Rekomendācija arī uzsver, ka žurnālistu avotu aizsardzība ir pamata nosacījums žurnālista darba pilnvērtīgai īstenošanai. Avotu aizsardzība ietver ne tikai avota personas datu sargāšanu, bet arī jebkādu informāciju, kas var veicināt avota identificēšanu, tajā skaitā faktiskie apstākļi, kādos informācija sniegta žurnālistam vai medija nepubliskotā informācija, ko avots ir sniedzis.

LŽA atzīmē, ka prasība izpaust žurnālistu avotus demokrātiskā sabiedrībā ir galējs solis, piemēram, lai novērstu reālu apdraudējumu personu dzīvībai. Šim augstajam prasību slieksnim neatbilst izmeklēšanas intereses noskaidrot slepenas informācijas izpaudējus, jo pienākums aizsargāt avotus ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai avots ir vai nav rīkojies prettiesiski.