Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka apspriedes istabas noslēpuma kā procesuāla institūta nozīme ir saistīta ar tiesnešu neatkarības principu un to pakļaušanos tikai likumam. Augstākā tiesa atzīst par nepamatotu apelācijas instances tiesas atzinumu, ka atsevišķu organizatorisku jautājumu izlemšana, kas neprasa būtisku laiku un iedziļināšanos lietas faktiskajos apstākļos, nav atzīstama par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu.

Kriminālprocesa likuma 513. panta pirmā daļa noteic, ka tiesas apspriede notiek apspriežu istabā. Apspriedes laikā šajā istabā atrodas tikai tiesas sastāvs, kas iztiesā lietu. Šā panta otrā daļa paredz, ka tiesa var pārtraukt apspriedi, lai atpūstos, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pārtraukuma laikā tiesnešiem aizliegts vākt ziņas par iztirzājamo lietu, izpaust apspriedes laikā izpaustos viedokļus, kā arī pieņemto nolēmumu saturu.

Krimināllietā apsūdzība diviem SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca” pārstāvjiem celta par to, ka viņi prettiesiski pieņēmuši atlīdzību no diviem uzņēmuma “Digiteks” atbildīgajiem darbiniekiem – kopumā 2300 latu apmērā saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi slimnīcas vajadzībām. Jelgavas slimnīcas valdes loceklis no uzņēmējiem trīs reizes pieņēmis kukuli kopumā 2000 latu apmērā, savukārt slimnīcas nodaļas vadītājs - 300 latu apmērā. Vienam no uzņēmējiem apsūdzība celta par kukuļa nodošanu, bet otram – par prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Noziedzīgās darbības saistītas ar diviem iepirkumiem – 160 funkcionālo gultu un 20 ratiņkrēslu iegādi 2010. gadā un sonoskopa iegādi 2011. gadā, kuru piegādātāja bija šajos konkursos uzvarējusī SIA “Digiteks”.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Jelgavas tiesa 2015. gada 23. janvārī visus apsūdzētos lietā attaisnoja, kā arī taisīja blakus lēmumu.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Zemgales apgabaltiesa 2016. gada 26. oktobrī Jelgavas tiesas spriedumu atstāja negrozītu.