KP priekšsēdētāja S. Ābrama: “Aizvien biežāka kļūst tendence, ka valsts vai pašvaldība veido uzņēmumus tirgū, kurā patērētāju vajadzības spēj veiksmīgi nodrošināt privātie uzņēmumi. Šādi tiek izjaukts tirgus līdzsvars, radot diskriminējošus apstākļus privātajam sektoram, jo valsts vai pašvaldību administratīvie resursi to uzņēmumiem var nodrošināt konkurences priekšrocības. Konkurences neitralitātes principa ignorēšana samazina privāto uzņēmumu, tajā skaitā starptautisko investoru, vēlmi investēt tehnoloģijās un komercdarbības attīstībā, ilgtermiņā vājinot konkurenci tirgū un kaitējot Latvijas ekonomikas attīstībai kopumā”. 

Jau šā gada 9. maijā ziņots, ka Ministru kabinets atlika Konkurences likuma grozījumu skatīšanu, lai KP nodrošinātu efektīvākas pilnvaras vērsties pret valsts un pašvaldību jeb publisku personu īstenotiem konkurences kropļojumiem. Jānorāda, ka likumprojekts jau kopš pērnā gada maija saskaņošanas gaitā piedzīvoja būtiskas korekcijas, svītrojot pilnvaru apjomu attiecībā pret pašām publiskām personām, kas neievēro konkurences neitralitātes principu, un atstājot bargāku attieksmi tikai pret publisku personu kapitālsabiedrībām.

Likumprojekta “kompromisa” variants paredz, ka KP var uzlikt tiesisko pienākumu, lai novērstu konkurences deformāciju, tikai valstij un pašvaldībām piederošajām kapitālsabiedrībām. Turklāt tikai tādā apjomā, ka tas tieši vai netieši nepadara neiespējamu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Vienlaikus likumprojekts neparedz naudas soda piemērošanu šajos gadījumos, kā arī minēto KP lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu iespējams pārsūdzēt tiesā.