Vienlaikus Augstākā tiesa pieņēma blakus lēmumu, ar kuru vērš uzmanību uz Veselības ministrijas un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra rīcību, izveidojot un saglabājot centra direktora vietnieka amatu bez funkcionālas nepieciešamības. Blakus lēmums tālākai rīcībai nosūtīts Valsts kontrolei.

Blakus sūdzības izskatīšanas gaitā Augstākā tiesa konstatēja, ka dienā, kad tika izdots veselības ministres rīkojums par pieteicējas pārcelšanu centra direktora vietnieces amatā, centra direktors izdevis rīkojumu par šīs amata vietas likvidāciju. Centra direktors neatbalstīja pieteicējas pārcelšanu uz centru lietderības trūkuma dēļ, jo minētais amats iepriekš ticis izveidots mākslīgi bez funkcionālas nepieciešamības, lai nodrošinātu citas ierēdnes rotāciju. Tā kā minētā ierēdne dienesta attiecības izbeigusi, centrs, izvērtējot šī amata lietderību, lai nodrošinātu arī algu fonda optimālu izlietojumu, to likvidēja.

Savukārt veselības ministre uzdeva centra direktoram atjaunot likvidēto vietnieka amatu, lai tajā varētu pārcelt pieteicēju. Pēc pieteicējas pārcelšanas centrs turpināja attiecīgā amata likvidācijas procesu, ko akceptēja arī Veselības ministrija. Taču pēc tiesībsarga informācijas pieprasījuma saņemšanas pārbaudes lietā par pieteicējas situāciju lēmums atsaukts, informējot pieteicēju, ka ar viņu tiek turpinātas civildienesta attiecības centra direktora vietnieka amatā.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra un Veselības ministrijas darbības saistībā ar centra direktora vietnieka amatu (izveidošanu, likvidāciju, saglabāšanu) Augstākā tiesa vērtē kā pretrunīgas un tādas, kas var liecināt par iestādes mērķtiecīgu rīcību, kas vērsta tieši uz pieteicējas atbrīvošanu no dienesta, tā pārkāpjot Satversmes 101. pantā nostiprinātās pieteicējas tiesības pildīt valsts dienestu. Vienlaikus minētie apstākļi liek šaubīties par to, vai rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, centrā izveidojot amatu bez tā funkcionālas nepieciešamības, ir tiesiska un pareiza.