I.Lībiņa-Egnere uzsvēra Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komitejas darba nozīmīgumu. Tieši šī komiteja sniedz rekomendācijas EPPA par katras dalībvalsts izvirzītajiem tiesneša amata kandidātiem. 

Šobrīd, kad norisinās diskusijas par Eiropas Cilvēktiesību tiesas darba uzlabošanu, Saeimas priekšsēdētājas biedre, EPPA Latvijas delegācijas vadītāja akcentēja, ka ir būtiski tiesnešu izvēles procesu veidot pēc iespējas caurskatāmāku, sabiedrībai saprotamāku un politiski neitrālu. Tāpat līdzās jau esošajiem starptautisko tiesību risinājumiem ir nepieciešama mūsu visu politiskā griba, empātija un solidaritāte, lai cīnītos ar vēl nebijušiem globāliem izaicinājumiem. 

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, būtiski atcerēties, ka cilvēktiesību nodrošināšana bijusi viens no Baltijas valstu neatkarības centienu stūrakmeņiem, savukārt kļūšana par Eiropas Padomes dalībvalsti - viens no neatkarību atguvušās Latvijas svarīgākajiem ārpolitikas mērķiem, sacīja I.Lībiņa-Egnere. Viņa uzsvēra, ka Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu bijusi ievērojama. Proti, Latvijas Republikas Satversmē 1998. gadā iekļautā Cilvēka pamattiesību sadaļa galvenokārt ir formulēta pēc Konvencijas parauga un ECT judikatūras atziņām. Kā arī mūsu valsts tiesas, interpretējot Satversmes pamattiesību nodaļu, balstījušās un joprojām balstās ECT judikatūrā. 

Šodien Saeimas namā EPPA Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komiteja kopā ar tiesu jomas ekspertiem no Latvijas, Horvātijas, Nīderlandes, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes diskutē par iespējām pilnveidot Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūru. 

EPPA Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komiteju kopš 2015.gada janvāra vada Latvijas delegācijas loceklis Boriss Cilevičs. Atbilstoši tradīcijām laikā starp EPPA sesijām katras komitejas viena sēde notiek valstī, kuru pārstāv komitejas vadītājs.