“Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā būtiski pieaugs Tieslietu padomes loma un ietekme tiesnešu karjeras jautājumos, taču līdz ar to arī pašu tiesnešu pašpārvaldes atbildība,” pauž Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. 

Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels, kā arī varēs no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir patlaban. Tādas pat izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu un atbrīvošanu no amata. Arī Augstākās tiesas un rajona (pilsētas) tiesas, un apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets. Tas ir viens no soļiem, lai mazinātu izpildvaras ietekmi un tiesu varas darba organizāciju. 

Likumprojekts paredz, ka parlaments vairs nelems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šāds lēmums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē. Tāpat Goda tiesneša nosaukumu turpmāk piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima.   

Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimā.