Augstākās tiesas informācija par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām laikā no 30. oktobra līdz 3. novembrim.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments izskatīs desmit kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Vienu kasācijas sūdzību un vienu blakus sūdzību tiesa izskatīs mutvārdu procesā, blakus sūdzību – kopsēdē. Pārējās lietas tiesa izskatīs rakstveida procesā. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Ekonomikas ministrija, Rīgas dome, Mārupes novada dome, Jelgavas pilsētas dome, Patentu valde un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs vienu lietu sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.
Informācija par atsevišķām lietām:
1) Administratīvo lietu departaments 30. oktobrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” vispārīgi paredz, ka, mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam, jaunais īpašnieks nodokli sāk maksāt ar nākamo gadu. Likumā ir arī izņēmuma gadījumi, kad nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi, piemēram, ja īpašums pārdots maksātnespējas rezultātā, bezstrīdus piedziņas rezultātā. Lietā pieteicējs īpašumu iegādājās labprātīgas izsoles rezultātā. Iestāde un tiesas noteica, ka nodoklis jāmaksā ar nākamo mēnesi pēc iegādes. Pieteicējs iebilst, sakot, ka uz viņa gadījumu izņēmuma normas piemērotas nepareizi. (Lieta SKA-218/2017).
2) Administratīvo lietu departaments 31. oktobrī rakstveida procesā izskatīs Ekonomikas ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Ekonomikas ministrija pieteicējam anulēja būvprakses sertifikātu ēku konstrukciju projektēšanā sakarā ar pieļautiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvprojekta ekspertīzes veikšanā.
Lietā risināms jautājums par būvprojekta ekspertīzei izvirzāmajām prasībām un pieteicēja atbildību tās veikšanā. (Lieta Nr. SKA-604/2017).
3) Administratīvo lietu departaments 31. oktobrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Augstākajai tiesai kasācijas kārtībā ir jāizšķir vairāki tiesību jautājumi attiecībā uz trešās personas (kaimiņa) tiesībām iebilst pret vienkāršoto rekonstrukciju, kuras rezultātā, neveicot būvdarbus, savrupmāju teritorijā esošā saimniecības ēkā tiek ierīkots veikals un frizētava. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot pieteikumu par vienkāršotās rekonstrukcijas akcepta atzīšanu par prettiesisku, ir noraidījusi kaimiņu nekustamā īpašuma īpašnieka pieteikumu. Tiesa atzina, ka ietekmes, kas sagaidāmas no veikala un frizētavas ierīkošanas, neaizskar kaimiņa īpašuma tiesības, un būvniecības ieceres ietekmes ir izvērtētas publiskajā apspriešanā. Pieteicējs kasācijas sūdzībā norāda, ka apgabaltiesa nepamatoti šauri izpratusi īpašuma tiesību aizskāruma jēdzienu un nav ņēmusi vērā virkni ietekmju, kādas radīs veikala ekspluatācija. (Lieta SKA-231/2017).
4) Administratīvo lietu departaments 31. oktobrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Lietā ir strīds par to, vai pieteicējam bija jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par ienākumiem no kapitāla pieauguma. Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktam nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta. Pieteicējs atsavināja zemi ar ēku, kura bija patvaļīgi būvēta un nevarēja būt ierakstīta zemesgrāmatā. Tā kā pieteicējs bija šajā ēkā deklarējis dzīvesvietu, viņš uzskata, ka atbilst likumā noteiktajām prasībām atbrīvošanai no nodokļa. Valsts ieņēmumu dienests tomēr aprēķinājis iedzīvotāju ienākuma nodokli. Arī Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu, atzina, ka atbrīvojums pieteicējam nepienākas, jo no juridiskā viedokļa tika atsavināta neapbūvēta zeme. (Lieta SKA-255/2017).
5) Administratīvo lietu departaments 1. novembrī mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs pieteicēja blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu. Rajona tiesas tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā (Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1.punkts).
Pieteicējs vērsās Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu par uzņēmuma iespējamiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem. Inspekcija sniedza pieteicējam atbildi, ka pārbaudes rezultātā pārkāpumi nav konstatēti. Vienlaikus inspekcija, atsaucoties uz Darba likuma normām, norādīja, ka starp pieteicēju un konkrēto uzņēmumu pastāv individuāls tiesību strīds par nodarbināšanu, darba samaksas aprēķinu un tās izmaksu, un pieteicējam par to ir tiesības vērsties tiesā.
Blakus sūdzības izskatīšanas ietvaros Augstākajai tiesai jānoskaidro, vai pieteicēja prasījumi ir pārbaudāmi administratīvā procesa ietvaros. Lai nonāktu pie šāda secinājuma, noskaidrojama Valsts darba inspekcijas kompetence darba strīdu izskatīšanā. (Lieta Nr. SKA-1537/2017)
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.