“Tikai zinot, kur, kad un kāpēc notiek ceļu satiksmes negadījumi, ir iespējams uzlabot ceļu satiksmes drošību. Eiropas valstu vidū joprojām esam ļoti bēdīgā situācijā: mums ir trešais lielākais negadījumos mirušo cilvēku skaits uz miljonu iedzīvotāju, savukārt smagi cietušo skaits pat pieaug. Piemēram, 2016. gadā 525 cilvēki tika smagi ievainoti, bet 158 dzīvības izdzisa. Katrs šāds gadījums ir gan cilvēciska traģēdija, gan zaudējums valsts tautsaimniecībai. Tādēļ sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Iekšlietu ministriju revīzijas laikā raudzījāmies, kā risināt nepilnības ceļu satiksmes drošības jomā, lai turpmāk sasniegtu labāko iespējamo rezultātu un lai cilvēki uz ceļiem neietu bojā un neciestu satiksmes negadījumos,” revīzijas mērķi skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Lai plānotu pasākumus, kas novērsīs ceļu satiksmes negadījumus, jāizprot to cēloņi. Līdz šim Ceļu policijas reģistrā iekļautie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ir nepilnīgi, un bieži trūkst informācijas par negadījumu apstākļiem un precīzu notikuma vietu. Arī informācija par reidos konstatētajiem pārkāpumiem netiek plaši analizēta. Pēc Valsts kontroles revidentu domām nepilnību novēršana datu uzkrāšanā un analīzē palīdzēs izvēlēties labākos veidus, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Tāpēc Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai jāsadarbojas, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju, kur, kad un kāpēc notikuši negadījumi.

Galvenais kritērijs ceļu atjaunošanas un rekonstrukcijas darbu plānošanā ir bijusi satiksmes intensitāte, nevis bīstamības novēršana. Tāpēc joprojām smagi ceļu satiksmes negadījumi nereti notiek vienās un tajās pašās vietās – īpaši bīstamos ceļu posmos jeb melnajos punktos. Gada laikā Latvijas Valsts ceļiem ir jāizveido kontroles sistēma, kā notiek melno punktu likvidēšana. Iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, lai satiksmes dalībniekus efektīvi brīdinātu.

Satiksmes dalībnieki ir atbildīgi par savu drošību, bet svarīgi ir gan izglītot sabiedrību, gan kontrolēt noteikumu ievērošanu. Ceļu satiksmes drošības direkcijai jāvērtē, kā kampaņas ietekmējušas ceļu satiksmes dalībnieku paradumu maiņu. Savukārt Valsts policijas darba organizācijas dēļ kontrole uz ceļiem tiek organizēta pēc “pārpalikuma principa” un rezultātu izvērtēšanas sistēma atšķiras. Lai varētu novērtēt, vai reidi organizēti visbūtiskākajās jomās un policijas klātbūtne ir pietiekama, Valsts policijai jāuzlabo reģionālo struktūrvienību darba organizācija un atskaitīšanās sistēma.

Lietderības revīzija “Vai atbildīgo iestāžu darbības ceļu satiksmes drošības jomā ir pietiekamas un efektīvas?” veikta par laika posmu no 01.01.2010. līdz 31.12.2016. Satiksmes ministrijā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, kā arī Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā. Revīzijā analizēti ceļu satiksmes drošības jomas attīstības plānošanas dokumenti, Ceļu policijas reģistrā esošie ceļu satiksmes negadījumu dati par 120 tūkstošiem protokolu, negadījumos bojāgājušo profils, melno punktu likvidēšanas kārtība un cita informācija.

Vai ceļu satiksmes drošības politika tiek plānota un īstenota efektīvi?

Vai Valsts policijas darbības ceļu satiksmes kontroles jomā ir pietiekamas un efektīvas?