Jauns likums izstrādāts, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp, no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā un par apdrošināšanas izplatīšanu. 

Jaunajā likumā plānots noteikt, ka apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējs būs jāiepazīstina ar vispārīgu informāciju par piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. Apkopojošu informāciju varēs nesniegt, piemēram, publiskajos iepirkumos, kad pasūtītājs pats nosaka prasības apdrošināšanas līgumam. 

Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam pēc apdrošinātāja pieprasījuma būs jāinformē ne tikai par apstākļiem riska varbūtējai iestāšanās novērtēšanai, bet arī par apdrošināšanas objektu, kas tad arī ļauj pakalpojuma sniedzējam izvērtēt šos apstākļus apdrošinātā riska iestāšanās iespējamībai un iespējamā zaudējumu apjoma novērtēšanai. 

Savukārt apdrošinātājam persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, būs jāiepazīstina ar dokumentiem, kas pamato pieņemto lēmumu. Tas ļaus mazināt strīdus, kas var rasties apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas, īpaši atteikumu gadījumos, kad klients pieprasa pieņemto lēmumu pamatot ar dokumentiem. 

Savukārt, lai neveicinātu pašu apdrošinājuma ņēmēju nolaidību pret savu īpašumu, paļaujoties tikai uz apdrošināšanu, apdrošinātājs līgumā varēs noteikt drošības prasības, ko jau patlaban plaši izmanto praksē.   

Jaunais likumprojekts paredz, ka apdrošināšanas prēmiju neatmaksā, ja apdrošināšanas līgums tiek izbeigts gadījumos, kad tas noslēgts ar ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību. Tas ļaus aizsargāt tiesības apdrošinājuma ņēmējam saņemt naudas līdzekļus, kas paredzēti dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu.   

Attiecībā uz pušu pienākumiem apdrošināšanas līgumattiecībās likumprojekts paredz tiesības apdrošinātājam pārbaudīt apdrošinājuma ņēmēja un labuma guvēja sniegto vai noklusēto informāciju, lai nepieļautu apdrošināšanas krāpšanu, par ko paredzēta kriminālatbildība.   

Plānots, ka turpmāk apdrošināšanas standarta līguma maksimālais termiņš būs viens gads līdzšinējo piecu gadu vietā, ļaujot pusēm vienoties arī par citu līguma darbības laiku. Savukārt kā noilguma termiņu tiesībām iesniegt atlīdzības pieteikumu apdrošinātājam plānots noteikt trīs gadus līdzšinējo divu gadu vietā, lai novērstu tiesu praksē vērojamo normu dažādo interpretāciju, piemēram, vispārējā 10 gadu noilguma termiņa piemērošanu.   

Ņemot vērā elektronisko sakaru attīstības tendences, paredzēti vairāki pasākumi, lai apdrošināšanas jomā plašāk varētu izmantot distances saziņu, tostarp, sniegt informāciju, paziņojumus, kā arī noslēgt apdrošināšanas līgumu, kas ir ātrāk, ērtāk un lētāk nekā pasta sūtījumi. Apdrošinātāji šādu iespēju izmanto jau patlaban, un tas gan vienkāršo saziņu, gan ekonomē laiku, kas nodrošina ātrāku komunikāciju pušu starpā un ātrāku riska novērtēšanas, līguma slēgšanas un atlīdzības procesu, uzsver likumprojekta izstrādātāji Finanšu ministrijā. 

Likumprojekts paredz, ka apdrošinājuma ņēmējs varēs izvēlēties, vai noslēgt līgumu elektroniski vai rakstiski. Šāda iespēja paredzēta, jo apdrošinātājam ir jāsaņem klienta atļauja apstrādāt sensitīvos datus, kas var būt nepieciešami dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu noslēgšanai. Nepieciešamo informāciju ar pakalpojuma ņēmēja atļauju apdrošinātājs varēs iegūt arī no citiem informācijas avotiem, un tas ļaus vienkāršot līguma noslēgšanu. 

Budžeta komisija 9. janvārī konceptuāli atbalstīja arī ar Apdrošināšanas līguma likuma projektu saistītus grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, un par likumprojektiem trijos lasījumos vēl lems Saeima.