Komentējot notikušo sēdi, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sacīja: “Viens no Tieslietu padomes darbības pamatmērķiem ir uzticības vairošana tiesu sistēmai, un tiesneši ir ieinteresēti tiesu sistēmas reputācijas nostiprināšanā – to apliecina vispusīgais situācijas izvērtējums un plašās diskusijas Tieslietu padomes 22. janvāra sēdē, skatot jautājumu par publiskajā telpā izskanējušo kritiku par maksātnespējas procesu tiesvedībām.”

Tieslietu padomes priekšsēdētājs uzsver, ka, izanalizējot sēdes laikā saņemto informāciju un viedokļus, Tieslietu padomei ir iespējams pieņemt izpildāmus, konkrētus uz tiesu sistēmas attīstību vērstus lēmumus. Vērā ņemami izskanējušie priekšlikumi, piemēram, par grozījumiem tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas saturā un kārtībā, it īpaši attiecībā uz vērtējamās informācijas apjomu. Tāpat par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, paredzot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības pieprasīt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu situācijās, kad tai rodas šaubas par tiesneša profesionālo zināšanu pietiekamību.

Uz aktīvāku pozīciju būtu aicināmi tiesneši, kas, pārskatot zemāku instanču tiesu nolēmumus, konstatē disciplinārā pārkāpuma pazīmes, - par to jāinformē tiesas priekšsēdētāju. Uz aktīvāku sadarbību ar Tieslietu padomi aicināmas tiesnešu pašpārvaldes institūcijas, lai identificētu un risinātu tiesu sistēmai būtiskus jautājumus.

Diskusiju laikā tika pausti dažādi, pat krasi atšķirīgi priekšlikumi Tieslietu padomes tālākai rīcībai. Tieslietu padomes sēdē pasludināts pārtraukums līdz 5.februārim, lai dotu laiku Tieslietu padomes locekļiem, apkopojot un izvērtējot sēdē dzirdēto informāciju un viedokļus, sagatavot savus priekšlikumus padomes turpmākajai rīcībai.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs norāda – lai arī pie gala lēmuma padome vēl nenonāca, padomes darbs bija produtīvs, uzklausot visu tiesu sistēmā iesaistīto institūciju viedokļus.

Tieslietu padome uzklausīja Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājas Edītes Vernušas, tiesneša Aigara Strupiša un zinātniski analītiskā padomnieka Riharda Gulbja skaidrojumu par situāciju maksātnespējas jomā 2008.–2014. gadā, par ko ir kritiskā informācija medijos, un šībrīža situāciju, kā arī tieslietu ministra padomnieka Edgara Stafecka pārskatu par normatīvo aktu grozījumiem maksātnespējas tiesību jomā. Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane iepazīstināja ar veiktajiem un plānotajiem tiesu prakses pētījumiem un judikatūras veidošanu maksātnespējas lietu kategorijā. Uzklausīti arī tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītāji Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe un Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Anita Kovaļevska, Latvijas tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, kā arī Tieslietu padomes locekļu viedokļi.