Ar Rīgas rajona tiesas 2016. gada 14. marta spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 237.¹panta par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, tas ir, par to, ka viņš kā SIA „Latspeceksports” direktors Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā nepieprasot un nesaņemot Stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licenci, noslēdzis darījumu ar Moldovas Republikas Aizsardzības ministriju par militāru preču iegādi, iegādājies šīs preces, daļa no kurām no Moldovas Republikas ar Armēnijas kompānijas lidmašīnu 2011. gada 13. septembrī tika nogādātas Armēnijas Republikā. Atlikusī daļa 2011. gada 14. septembrī tika iekrauta lidmašīnā Moldovas Republikā, bet aizvest to uz Armēnijas Republiku neizdevās, jo radās aizdomas, ka SIA „Latspeceksports” nav visas nepieciešamās licences. Ar pirmās instances tiesas spriedumu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem un naudas sods 20 minimālās mēnešalgas, proti, 7400 eiro. Brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu.

Rīgas apgabaltiesa 2017. gada 9. jūnijā, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā  ar apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

Augstākā tiesa lēmumā atzina, ka apelācijas instances tiesas atziņa par mantiska zaudējuma lielā apmērā nodarīšanu konkrētā lietā un būtiska kaitējuma pamatošana ar šāda mantiska zaudējuma nodarīšanu ir pretrunā ar pirmās instances tiesas par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā konstatēto daļā par būtisku kaitējumu. Kasācijas instances tiesa atzīst, ka šāds apelācijas instances tiesas atzinums ir pretrunīgs un neatbilst Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas, 512. panta pirmās daļas, 564. panta ceturtās daļas prasībām.

Tāpat Augstākā tiesa lēmumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesai, izskatot lietu atceltajā daļā no jauna, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas un Augstākās tiesas judikatūru, jāizvērtē, vai konkrētajā lietā nav pamata atzīt, ka ir pieļauts Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmajā daļā norādītais pārkāpums un vai nav nepieciešams piemērot kādu no likumā paredzētajiem kompensējošiem mehānismiem.