Runājot par iekšējās kontroles sistēmām (IKS) pašvaldībās un tās pilnveidošanas iespējām, E. Korčagins uzsvēra, ka iekšējā kontrole lielākoties ir pašvaldības vadītāja atbildība un galvenais uzdevums. “Pats galvenais ir ne tikai kontrole, bet arī rīcība, ja nepieciešami uzlabojumi ikdienas darbā, ir jāidentificē riski un jāpārdomā to novēršana,” skaidroja VK pārstāvis.

E. Korčagins minēja vairākas nepilnības, kas biežāk konstatētas IKS pašvaldībās, VK veicot finanšu vai lietderības revīzijas: pašvaldības iestādēm ne vienmēr ir skaidri noteikti to uzdevumi (gan uzdevumi, kas iestādei jāveic regulāri, gan uzdevumi, kas jāveic konkrētā laika posmā); informācijas aprite starp struktūrvienībām (piemēram, viena struktūrvienība nenodot informāciju otrai; viena struktūrvienība slēdz līgumu, bet cita struktūrvienība, kurai būtu jākontrolē konkrētā līguma izpilde, šo informāciju nav saņēmusi); darbinieku kompetences un zināšanas (vai darbiniekiem ir atbilstoša kompetence darba pienākumu veikšanai; vai darbinieki zināšanas pastāvīgi pilnveido, apmeklējot apmācības un kursus); speciālistu viedokļa uzklausīšana (informācija tiek nodota vadītājam, bet nav atgriezeniskās saites – problēma nav novērsta vai kļūda nepieļauta), iekšējo dokumentu kvalitāte (dokumenti, ar kuriem reglamentē procesu norises, nosaka darbinieku pienākumus u.tml. Dokumentiem jābūt piemērotiem iestādei, kurai tie izstrādāti); inventarizācijas procesa norises noteikšana; inventarizācija veikta daļēji vai vispār nav veikta; dokumentu aprite u.c.

VK savās revīzijās bieži konstatējusi, ka nereti iekšējās kontroles nepilnības slēpjas tieši elementārās lietās, piemēram, nav skaidri noteikti pašvaldības mērķi un uzdevumi, līdz ar to darbiniekiem nav vienotas izpratnes par šo mērķu sasniegšanu. “Ja nav skaidri noteikta darba organizācija, ir novērots, ka arī sadarbība starp struktūrvienībām un iestādēm nereti ir nepilnīga. Līdz ar to arī darba izpilde var būt nepilnīga. Tas pats attiecas arī uz dokumentu apriti – nepietiek ar modernu iekšējās dokumentu aprites programmu, darbiniekiem ar to ir jāprot arī profesionāli strādāt,” uzsvēra E. Korčagins. Otra galējība savukārt esot darba organizācija, kas smalki aprakstīta iekšējos normatīvajos dokumentos, turpretī reālajā pašvaldības darbā tas neatspoguļojas.

Savukārt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pārstāve Inga Dārzniece informēja klātesošos par VID gatavotajiem statistikas datiem pašvaldībām, kas pieejami VID mājaslapā.

VID mājaslapā kopumā tiks publicētas 38 statistikas tabulas, no kurām jau šobrīd ir publicētas 23. Par valsti kopumā un pašvaldību griezumā tiks nodrošināta tāda informācija kā VID administrētie budžeta nodokļu ieņēmumi; Gada ienākumu deklarācijā iekļautie attaisnotie izdevumi; fizisko personu skaits, kurām kalendārajā gadā ir veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksa saskaņā ar Gada ienākumu deklarācijām, sadalījumā pa vecuma grupām un IIN atmaksas apmēru; fizisko personu skaits, kurām ir ieturēts IIN, sadalījumā pa vecuma un ienākuma līmeņa grupām; fizisko personu skaits, kurām ir ieturēts IIN, sadalījumā pa vecuma un ieturētā IIN apmēra grupām; pašvaldības teritorijā reģistrēto darba devēju un ienākuma izmaksātāju IIN summu sadalījums pa administratīvajām teritorijām un strādājošo skaita sadalījums pa pašvaldībām; ieturētais IIN no darba algas ienākumiem pašvaldībā deklarētiem darba ņēmējiem darba devēju pašvaldību griezumā; pašvaldībā reģistrēto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju aprēķinātais mikrouzņēmumu nodoklis un mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju iesniegušo nodokļu maksātāju skaits u.c.

Komitejas videoieraksts pieejams LPS interneta vietnē www.lps.lv sadaļā Tiešraides, Videoarhīvs 

Statistikas dati pašvaldībām

VID pašvaldību statistika - iespējas