Pieteicēja valsts AS „Latvijas dzelzceļš”, rīkojoties kā principāls, īstenoja preces – aviācijas degvielas – tranzīta muitas procedūru, taču prece saņēmēja muitas iestādē nogādāta ar iztrūkumu.

Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja kā principāls ir galvenā atbildīgā persona par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu un par preču nogādāšanu neskartā veidā līdz galapunkta muitas iestādei. Minēto secinājumu apstiprinājusi arī Eiropas Savienības Tiesa, atzīstot, ka principāls ir atbildīgs par muitas parāda samaksu attiecībā uz precēm, kurām piemērota Kopienas ārējā tranzīta procedūra, pat tad, ja pārvadātājs nav ievērojis tam Muitas kodeksa 96. panta 2. punktā noteiktos pienākumus – it īpaši – pienākumu noteiktajā termiņā šīs preces neskartas nogādāt galamērķa muitas iestādē.

Tā kā daļa no pieteicējas deklarētajām precēm nav uzrādītas galapunkta muitas iestādē (t.i., preces nav nogādātas neskartā veidā), radot risku to nonākšanai Eiropas Savienības tirgū, tiesa pareizi spriedumā atzinusi, ka pieteicēja nav izpildījusi savus principāla pienākumus, un saskaņā ar Muitas kodeksa 203. pantu ir atbildīga par muitas parāda samaksu. Muitas iestādei nav pienākuma noteikt solidāru atbildību pārvadātājam, kurš līdz ar principālu ir uzskatāms par atbildīgu par muitas parādu. No solidāras atbildības mehānisma rakstura izriet, ka iestādei ir tiesības, bet ne pienākums, noteikt pārvadātāja solidāru atbildību. Tas, ka muitas iestāde, pamatojoties uz šo solidāro atbildību, pārvadātājam neprasa muitas parāda samaksu, nekādā veidā neietekmē principāla tiesības pret pārvadātāju celt regresa prasību.

Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar valsts AS „Latvijas dzelzceļš” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 27. oktobra spriedumu. Lieta SKA-30/2018, lietas Nr. A420434513.