I. Ziemele uzsver: “Vēlos izmantot šo unikālo iespēju un runāt par tiesu lomu 21. gadsimta Eiropas veidošanā. Mana priekšlasījuma centrā būs suverenitātes paradokss globalizētajā pasaulē. Centīšos piedāvāt tādu konceptuālu skatījumu uz suverenitātes jēdzienu, kas ir spējīgs darboties integrētajā Eiropā. Vērsīšu uzmanību uz Satversmes tiesas līdzšinējo judikatūru un tajā paustajām atziņām par suverenitātes jautājumiem un mēģināšu rast kopsaucēju, kas starptautiskajām un konstitucionālajām tiesām ļautu mazināt to starpā ik pa brīdim pastāvošo spriedzi.”

Tradicionāli Berlīnes Humboltu universitātē priekšlasījumus aicināti sniegt Eiropas valstu līderi, kuri ir arī sabiedrībā atzītas Eiropas mēroga autoritātes. Šie priekšlasījumi sabiedrībai dod iespēju uzzināt autora viedokli un pārdomas par pašreizējo situāciju Eiropas Savienībā (ES). Priekšlasījumos tiek runāts par demokrātiju, Eiropas integrāciju un identitāti, ES konstitucionālajām tiesībām, ES izaicinājumiem un ilgtermiņa izaugsmi pasaules mērogā.

Iepriekš Berlīnes Humboltu universitātē ar priekšlasījumu uzstājušies tādi Eiropas līderi kā bijušais Vācijas kanclers Helmūts Šmits (Helmut Schmidt), Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel), Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker), Eiropas Komisijas bijušais prezidents Žozē Manuels Barrozu (Jose Manuel Borroso), Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs (Herman van Rompej), Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs (Martin Šulc) un Vācijas Federālās Konstitucionālas tiesas priekšsēdētājs Andreass Foskūle (Andreas Voßkuhle). No Latvijas šajā forumā līdz šim ir uzstājies Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Inetas Ziemeles priekšlasījumu un tam sekojošo diskusiju (angļu valodā) Berlīnes Humboltu universitātē varēs vērot tiešraidē šā gada 1. februārī plkst. 19.00 (pēc Latvijas laika).

Tiešraidi būs iespējams vērot Berlīnes Humboltu universitātes mājaslapā un universitātes youtube kanālā.

I. Ziemeles priekšlasījums līdzās citiem Eiropas valstu līderu priekšlasījumiem tiks publicēts Valtera Halšteina Eiropas Konstitucionālo tiesību institūta (The Walter Hallstein Institute for European Constitutional Law) mājaslapā un Berlīnes Humboltu universitātes mājaslapā, kā arī tiesību žurnālā Human Rights Law Journal.

Šīs viesošanās ietvaros Berlīnes Humboltu universitāte aicinājusi Inetu Ziemeli uzrunāt arī minētās universitātes studentus, tāpēc viņa pirms priekšlasījuma sniegšanas lasīs lekciju un vadīs semināru par konstitucionālo tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lomu cilvēktiesību aizsardzībā Eiropā.

Par Humboltu priekšlasījumu aizsākumiem un organizatoriem:

Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers (Joschka Fischer) pēc Valtera Halšteina Eiropas Konstitucionālo tiesību institūta aicinājuma 2000. gada 12. maijā Berlīnes Humboltu universitātē uzstājās ar priekšlasījumu par ES nākotni. Viņš ierosināja ES valstu starpā slēgt konstitucionālu līgumu, kas izveidotu Eiropas federāciju, pamatojoties uz subsidiaritātes principu. Šis priekšlasījums kļuva populārs visā Eiropā un ārpus tās, to sāka dēvēt par “Humboltu priekšlasījumu”.

Pēc šī notikuma radās iniciatīva Berlīnes Humboltu universitāte veidot Eiropas valstu līderu priekšlasījumu sērijas, kurās tiktu runāts par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas integrācijas nākotni. Šo tradīciju oficiāli ar savu priekšlasījumu Berlīnes Humboltu universitātē 2000. gada 8. novembrī aizsāka bijušais Vācijas kanclers Helmūts Šmits (Helmut Schmidt).

Kopš 2008. gada priekšlasījumus Berlīnes Humboltu universitātē organizē Valtera Halšteina Eiropas Konstitucionālo tiesību institūts sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Vācijā. Kopš 2014. gada priekšlasījumu organizēšanu atbalsta arī fonds Stiftung Mercator, kurš īsteno projektu “Mēs esam Eiropa” (Wir sind Europa). Šī projekta mērķis ir stiprināt Eiropu, uzlabot integrāciju ar vienlīdzīgām izglītības iespējām ikvienam, virzīt pāreju uz enerģiju kā globālo klimata pārmaiņu mazināšanas iniciatīvu un stingri nostiprināt kultūras izglītību skolās.