Latvijā šāds pasākums tika rīkots pirmo reizi, lai veicinātu informācijas pieejamību par esošajiem pakalpojumiem un atbalsta iespējām noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, atskatītos uz paveikto cietušo tiesību aizsardzības stiprināšanā, uzlabotu starpinstitūciju sadarbību un sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām,  vairotu cietušo personu uzticību izveidotajiem sistēmas elementiem un iedrošinātu tos izmantot. Diskusiju atklāja Juridiskās palīdzības administrācijas direktore Irina Ļitvinova un tās laikā ekspertus ar video uzrunu iedvesmoja Victim Support Europe prezidents João Lázaro, uzslavējot Latviju par pievienošanos to ES dalībvalstu saimei, kurās cietušo tiesību aizsardzības politika ir labāk  attīstīta.

Minētajā diskusijā piedalījās Tieslietu ministrijas, tiesu, prokuratūru, Tiesībsarga biroja, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Rīgas bāriņtiesas, Rīgas Sociālā dienesta, biedrības “Skalbes”, biedrības “Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”” un Latvijas Drošāka interneta centra pārstāvji.

Diskusijas laikā tika identificētas problēmas cietušo tiesību aizsardzības un atbalsta nodrošināšanā. Galvenokārt tika iezīmēta problemātika, ka valstī pastāv sadrumstaloti atbalsta sistēmas elementi, bet nav vienotas atbalsta sistēmas, līdz ar to nepieciešams pastāvošos elementus koordinēt, lai cietušajiem ātri un ērti (bez pārmērīgām formalitātēm) palīdzētu saprast pieejamās atbalsta iespējas, tālāko rīcību un veicamās darbības, kā arī tikt uzklausītam.

No 2016.gada 1.janvāra Latvijā ir ieviests bezmaksas informatīvais tālrunis 116006 „Palīdzības dienests noziegumu upuriem”, kura darbību nodrošina biedrība “Skalbes”. Zvanot uz šo tālruni psiholoģisku un informatīvu palīdzību var saņemt noziedzīgos nodarījumos cietušie, aculiecinieki, kā arī līdzcilvēki. Atbalsta sistēmas elementu apkopošana vienotā interneta vietnē www.cietusajiem.lv palīdzētu cietušajam izvēlēties nepieciešamo pakalpojumu no atbalsta izvēles “iespēju kartes”, bet kā nākotnes izaicinājums – cietušo atbalsta dienestu izveidošana, lai cietušajiem saskaņā ar viņu vajadzībām pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laikposmu pēc tā būtu bez maksas pieejami konfidenciāli cietušo atbalsta dienesti, kas rīkojas viņu interesēs.

Eksperti atzinīgi novērtēja veiktos grozījumus Kriminālprocesa likumā, ieviešot īpaši aizsargājamo cietušo statusu, tādā veidā sekmējot cietušo tiesību aizsardzību kriminālprocesā  un veicinot, ka cietušie saņem savlaicīgu un individuālu novērtējumu, kas palīdz identificēt viņu īpašas vajadzības pēc aizsardzības un īpašiem pasākumiem.

Pozitīvi tika vērtēta iespēja cietušajam saņemt valsts kompensāciju nepabeigtā kriminālprocesā, jo samērā bieži valsts kompensācija cietušajam ir vienīgais kompensēšanas mehānisms par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu. Tomēr valsts noteikts efektīvs un ātrs valsts kompensāciju mehānisms vēl nenozīmē, ka valsts kompensācija ir taisnīga un samērīga, līdz ar to nepieciešams palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālo apmēru, pietuvinoties ES dalībvalstīs izmaksājamās valsts kompensācijas apmēram.

Eksperti diskutēja arī par īpaši aizsargājamo cietušo tiesību realizācijas problemātiku  (nepilngadīgie, seniori, patvēruma meklētāji, personas ar garīgā rakstura traucējumiem) un par iespējām vērsties pēc palīdzības. Identificēta nepieciešamība stiprināt  ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju uzraudzību, uzlabot valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, apmācīt kriminālprocesa virzītājus saskarsmei ar īpaši aizsargājamiem cietušajiem, kā arī psihologus, kuri piedalās cietušo nopratināšanā.

Diskusijas secinājumi turpmākam darbam:

• izvērtēt iespējas nodrošināt kriminālprocesu virzītājiem apmācības darbā ar īpaši aizsargājamiem cietušajiem, kā arī iesaistīto psihologu apmācības nopratināšanas kvalitātes uzlabošanai;
• izvērtēt iespējas paplašināt nepilngadīgo cietušo un viņu pārstāvju  pieeju valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai kriminālprocesā;
• attīstīt interneta vietni www.cietusajiem.lv, iekļaujot visaptverošu informāciju par jau  pieejamām atbalsta iespējām, to regulāri aktualizējot, tādā veidā uzlabojot starpinstitūciju sadarbību, kā arī sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām;
• pilnveidot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju uzraudzību, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo cietušo iespējas vērsties pēc palīdzības;
• pilnveidot rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti;
• veikt plašāku esošo atbalsta iespēju reklamēšanu, sasniedzot attiecīgo mērķauditoriju;
• atkārtoti aktualizēt jautājumus par nepieciešamību piesaistīt papildus finansējumu valsts kompensāciju apmēra palielināšanai un subjektu loka paplašināšanai, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu nodrošināšanai ar darbam atbilstošākām telpām.

Pateicamies ekspertu diskusijas dalībniekiem par izrādīto iniciatīvu un atsaucību! Ceram, ka šī diskusija veicinās koordinētāku starpinstitūciju sadarbību ikdienā un radīs efektīvākus risinājumus cietušo tiesību aizsardzības un atbalsta nodrošināšanai.