Drošības nauda par blakus sūdzībām

Atbilstoši Civilprocesa likuma grozījumiem no 2018. gada 1. marta par blakus sūdzībām iepriekš maksātās valsts nodevas (28,46 eiro) vietā maksājama drošības nauda 70 eiro.

Ar grozījumiem Civilprocesa likuma 449. pantā noteikts, ka, pārsūdzot Augstākajā tiesā minētā panta otrajā un trešajā daļā norādītos lēmums (t.sk. lēmumus par blakus sūdzību par tiesvedības izbeigšanu, lēmumus atteikties pieņemt prasību vai zemesgrāmatu tiesneša lēmumus), iemaksājama drošības nauda 70 eiro līdzšinējo 56,91 eiro vietā. Līdz ar to par visu veidu blakus sūdzībām turpmāk maksājama drošības nauda, kuras apmērs ir 70 eiro.

Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tāpat arī tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

Ja tiesa pārsūdzēto lēmumu par blakus sūdzību pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja blakus sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

Blakus sūdzībā norādāmā informācija

No 1. marta, iesniedzot blakus sūdzību, tās iesniedzējam jāievēro Civilprocesa likuma 443.¹pantā noteiktās prasības par to, kāda informācija ietverama blakus sūdzībā.

Ja iesniegta blakus sūdzība, kura neatbilst Civilprocesa likuma 443.¹panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu atstāt blakus sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš trūkumus, kas norādīti lēmumā par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības, blakus sūdzība tiek uzskatīta par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai. Pretējā gadījumā blakus sūdzība tiek uzskatīta par neiesniegtu un to atdod atpakaļ iesniedzējam.

Sprieduma pasludināšana

Ņemot vērā grozījumus spriedumu pasludināšanas kārtībā attiecībā uz pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumiem, mainīta atbilstošā terminoloģija attiecībā uz kasācijas instances tiesas spriedumu pasludināšanu. Līdz šim saskaņā ar 464.³pantu, lietu izskatot rakstveida procesā, tiesas spriedumu pasludināja, pēc sprieduma sastādīšanas pusēm nekavējoties izsniedzot sprieduma norakstu. Savukārt datumu, kad sprieduma norakstu varēja saņemt tiesas kancelejā, uzskatīja par pilna sprieduma sastādīšanas datumu. No 1.marta datums, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kanceleja, uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu. Gan rakstveida procesā, gan izskatot lietu tiesas sēdē, vairs netiks lietots termins „pilns spriedums”, bet gan vienkārši – „spriedums”.

Ar pārējo Civilprocesa likuma grozījumu, kas stājas spēkā 2018.gada 1.martā, skaidrojumu var iepazīties šeit.