Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte šogad bija vērojama Rīgā, Bauskā, Jelgavā, Jēkabpilī, Ogrē, Preiļos un Cēsīs.

Komentējot šī gada Tiesu izpildītāju dienu norisi, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore norādīja, ka “visbiežāk apmeklētāji uzdevuši jautājumus par parāda samaksas iespējām, cik ilgi tiesu izpildītājs var veikt naudas soda piedziņu, vai parādam ir noilgums, kā veidojas sprieduma izpildes izdevumi, cik lielus ieturējumus var veikt no darba algas un no bankas kontā esošajiem naudas līdzekļiem. Tāpat interese bijusi arī par citiem piedziņas procesā piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem”.

Ik gadu laikus nesamaksātā naudas soda dēļ, piemēram, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, saskarē ar tiesu izpildītāju nonāk vairāk nekā 50 tūkst. administratīvi sodīto personu. Nesamaksāto naudas sodu tiesu izpildītājs valsts budžetā atgūst ar dažādu piespiedu izpildes līdzekļu palīdzību – visbiežāk personai tiek apķīlāti bankas kontos esošie naudas līdzekļi un veikti ieturējumi no darba algas, tāpat var tikt reģistrēts liegums personai piederošam transportlīdzeklim un nekustamam īpašumam.

Vislielākā interese par šī gada Tiesu izpildītāju dienu tēmu bijusi vīriešiem vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Tāpat kā iepriekšējos gadus, iedzīvotāji, kuriem nebija iespējams pašiem ierasties tiesu izpildītāju birojos, tika uzklausīti un saņēma konsultācijas telefoniski un rakstiski.

Tiesu izpildītāju dienas ir Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2016. gadā aizsākta iniciatīva. To mērķis ir dot iespēju cilvēkiem bez maksas saņemt juridiskās konsultācijas, kā arī uzzināt vairāk par tiesu izpildītāju darbu Latvijā.