Piektdien, 25. maijā, tika aizvadīta Satversmes tiesas starptautiskās konferences “Konstitucionālo tiesu loma globalizētajā pasaulē 21. gadsimtā” noslēdzošā diena. Tajā notika apaļā galda diskusija, kuru vadīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Konferences dalībnieki dalījās viedokļiem un aktīvi diskutēja par konferences pirmajā dienā izvirzītajiem tiesību jautājumiem, uzsverot, ka konstitucionālajām tiesām mūsdienu globalizācijas apstākļos, kas tomēr nemaina valstu būtību, ir īpaši svarīga loma līdzsvara nodrošināšanā plurālajā tiesiskajā telpā.
Diskusijās tika aplūkoti jautājumi par nacionālo tiesību sistēmu, Eiropas Savienības (ES) tiesību sistēmu un starptautisko tiesību sistēmu attiecībām un šajās tiesību sistēmās esošo tiesību normu iespējamām kolīzijām. Vairāki diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka, neraugoties uz tiesību sistēmās pārstāvošajiem pārākuma principiem, šo tiesību sistēmu pamatmērķis ir vienots – tiesiskuma stiprināšana un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšana.
Diskusijās izskanēja, ka, iespējams, uz šīm tiesību sistēmām būtu jāmaina skatījums no hierarhiskās pieejas uz heterarhisko pieeju, kas ļauj ņemt vērā katras valsts konstitucionālo tiesību tradīcijas un konstitucionālās identitātes aspektus. Vairākkārt tika pieminēta Melloni lieta, kas raisījusi un joprojām raisa plašas diskusijas Eiropas konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas (EST) starpā. Šī lieta liek uzdot jautājumu, vai situācijā, kurā konstitucionālās tiesas tradīcijas nosaka augstāku cilvēktiesību aizsardzības standartu, varētu notikt tā, ka Eiropas Savienības tiesību sistēma liek šo standartu samazināt.
Ineta Ziemele vērsa klātesošo uzmanību, ka globalizācijas ietekmē konstitucionālām tiesām piemīt arī Eiropas un globālā līmeņa dimensijas, tāpēc īpaši svarīgs ir konstitucionālo tiesu, EST un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) dialogs. Viņa norādīja, ka līdz šim EST un ECT vispusīgi raudzījušās uz Eiropas konstitucionālo tiesu praksi, taču nākotnē tas būtu jāveicina. Ineta Ziemele arī atzina, ka tiesu dialogs globalizācijas laikmetā ir nepieciešams, jo tā tiek veidota vienota izpratne par tiesību normu interpretāciju un to piemērošanu, nostiprinot vienotas Eiropas tiesiskās telpas esamību. Īpaši svarīgi tas ir cilvēka pamattiesību aizsardzības jautājumos.
Diskusijas noslēgumā tika vērsta uzmanība uz to, ka konstitucionālajām tiesām savukārt ir jāizmanto Eiropas un starptautiskās tiesības kā konstitucionālo tiesu atbalsta mehānisms.
Apaļā galda diskusijā piedalījās visi aicinātie ārvalstu viesi no 24 valstīm, tostarp Itālijas, Vācijas un Spānijas. Diskusijā piedalījās arī tiesību zinātnieki un eksperti, aicinātie viesi no Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un amatpersonas no Eiropas Padomes institūcijām, kā arī Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, tiesību zinātnieki un eksperti no Latvijas.
Konferences tēmas apraksts ir pieejams šeit.
Konferences programma ir pieejama šeit.
Foto no konferences pirmās dienas pieejamas šeit.
Foto no konferences apaļā galda diskusijas pieejamas šeit.
Videoieraksts no konferences pirmās dienas pieejams šeit.
Videoieraksts no apaļā gada diskusijas pieejams šeit.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.