Konceptuāli atbalstītais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. 

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori. 

Latvijā līdz šim vispārsaistoša ģenerālvienošanās noslēgta tikai dzelzceļa nozarē. Patlaban būvniecības nozares uzņēmumi strādā pie ģenerālvienošanās būvniecības nozarē, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Saskaņā ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sniegto informāciju par atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai būvniecības nozarē patlaban ir vienojušies vairāk nekā 150 uzņēmumi, aptverot vairāk nekā 30 procentus nozares uzņēmumu.   

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas. 

Darba likuma izmaiņas Saeimai vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.