Likuma izmaiņas paredz noteikt tiesības valsts amatpersonai savu amatu brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot publiskas personas institūcijas vadītāja atļauju. Tas attiektos uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem un profesionālā dienesta karavīriem. 

Izmaiņas rosinātas, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam. Tāpat būtiski ņemt vērā, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts likumprojekta anotācijā. 

Savukārt, lai valsts amatpersonām nodrošinātu samērīgus amatu savienošanas ierobežojumus, likumprojekta autori rosina dot iespēju institūcijas vadītājam vērtēt deklarācijas iesniegšanas lietderību vai arī noteikt, kurai personai atļauja par amatu savienošanu nav nepieciešama. Šādu nosacījumu plānots attiecināt uz tādu amatpersonu amatiem, kuri amatpersonas pienākumus pilda tikai dažas reizes gadā un kuru pildīšanā ir zemi korupcijas riski. Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka tas samazinās administratīvo slogu institūciju vadītājiem, jo vairāku amatu savienošanas atļauju vietā varēs izsniegt tikai vienu. 

Rosinātās likuma izmaiņas no pienākuma iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju paredz atbrīvot tās privātpersonas, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Patlaban nereti ir grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos šos uzdevumus pildīt, jo viņi lielākoties nevēlas piedzīvot neērtības un privātās dzīves ierobežojumus pēc personīgas informācijas publiskošanas amatpersonas deklarācijā, pauž grozījumu autori. 

Iebildumus likumprojekta tālākai virzībai iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pauda gan KNAB, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, atzīmējot virkni problēmjautājumu un uzsverot, ka ieguvumi no valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas ir vērtējami augstāk nekā valsts amatpersonai radītais administratīvais slogs aizpildīt un iesniegt deklarāciju. 

Ņemot vērā, ka patlaban likumā nav noteikts valsts amatpersonu deklarāciju publiskās pieejamības termiņš, grozījumu autori piedāvā noteikt, ka deklarācijas publiski pieejamas piecus gadus no attiecīgās deklarācijas publicēšanas dienas. Šāds nosacījums piedāvāts, jo patlaban publiski esot pieejama informācija gan par tādām personām, kuras jau sen vairs nepilda amatpersonas pienākumus, gan arī jau par mirušām amatpersonām. 

Lai grozījumi valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā stātos spēkā, Saeimai tie jāpieņem vēl otrajā un arī trešajā lasījumā.