Satversmes tiesā tika apstrīdēta Kriminālprocesa likuma 573. panta otrā daļa, kas noteic, ka jautājumu par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemj Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja norīkots tiesnesis. Tāpat tika apstrīdēta Kriminālprocesa likuma 573. panta trešā daļa, kas noteic, ka lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

Satversmes tiesa atzina Kriminālprocesa likuma 573. panta otro un trešo daļu, ciktāl tā paredz, ka jautājums par tiesvedības ierosināšanu kasācijas instances tiesā kriminālprocesā tiek izlemts vienpersoniski, nesniedzot tiesas motīvus par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību kriminālprocesā, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa atzina, ka viens no principiem, kas garantē tiesas objektivitāti, ir koleģialitāte, un tas ietilpst Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā. Tādējādi, lai nodrošinātu objektivitātes principa ievērošanu kasācijas instances tiesā, kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā kriminālprocesā ir ievērojams koleģialitātes princips.

Satversmes tiesa atzina arī to, ka demokrātiskas tiesiskas valsts principa ievērošana ir nodrošināta tikai tādā gadījumā, ja personai tiek darīti zināmi tiesas motīvi attiecībā uz tās kasācijas sūdzībā norādītajiem apsvērumiem. Satversmes tiesa uzsver, ka tiesas motīviem, kas ietverti atteikumā ierosināt kasācijas tiesvedību kriminālprocesā, vajadzētu būt pietiekamiem, lai persona varētu saprast, kādēļ kasācijas tiesvedība pēc sūdzībā norādīto argumentu izvērtēšanas nav ierosināta.

Satversmes tiesa norāda, ka līdz brīdim, kad likumdevējs būs pilnveidojis tiesisko regulējumu attiecībā uz kasācijas sūdzības pieņemšanu, personu tiesības uz taisnīgu tiesu nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92. pantu un šā sprieduma atziņas.

Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.