Apstrīdētās normas

Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: “Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.”

Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: “Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.”

Augstāka juridiskā spēka norma

 Satversmes 106. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”

 Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma. Starp pieteikuma iesniedzēju un Latvijas Universitāti atbilstoši apstrīdētajām normām noslēgts darba līgums par asociētā profesora amata pienākumu pildīšanu uz sešiem gadiem.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka pēc šī termiņa personai atkal jāpiedalās atklātā konkursā uz amata vietu. Jauna līguma slēgšana, pamatojoties uz kvalifikācijas prasību atbilstību un nozares profesoru padomes apstiprinošu balsojumu, esot jāveic katru reizi, kad izbeidzas iepriekšējā līguma termiņš, neatkarīgi no tā, ka persona vēl joprojām atbilst amata prasībām.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šāda bez objektīva pamata terminēta nodarbinātība apstākļos, kad viņš pēc būtības veic darbu ar pastāvīgu un ilgstošu raksturu, pārkāpj viņam Satversmes 106. panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības uz nodarbošanos. Pamattiesību ierobežojumam varot saskatīt leģitīmu mērķi – aizsargāt citu cilvēku tiesības saņemt izglītību no profesionāla akadēmiskā personāla, kurš veic kvalitatīvu pētniecisko un zinātnisko darbību.

Taču šāds ierobežojums neesot samērīgs. Tas faktiski nevis veicinot, bet pat bremzējot zinātnes attīstību. Ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem – piemēram, regulāri pārbaudot akadēmiskā personāla atbilstību amatam vai veicot pārbaudes saņemtu sūdzību gadījumos. Nelabvēlīgās sekas, kas pamattiesību ierobežojuma rezultātā tiek radītas akadēmiskajam personālam, esot lielākas nekā labums, ko no šāda ierobežojuma gūst sabiedrība.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2018. gada 3. oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 3. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.