“Mēs bijām apguvuši mūsu valsts vēstures sniegtās mācības. Tieši tāpēc, atjaunojot valsts neatkarību 1991. gadā, mūsu galvenais ārpolitikas mērķis bija iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Tomēr cilvēku cerības, kuri domāja, ka dalība NATO un Eiropas Savienībā pati par sevi garantēs ilgtermiņa drošību, nepiepildījās. Lai gan ekonomiskā ziņā mēs varam justies droši, tomēr karš Gruzijā, Ukrainā un Sīrijā ir parādījis, ka arvien pastāv drošības izaicinājumi,” atzina Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents konferences atklāšanā atzīmēja: “Šodien mēs dzīvojam pasaulē, kur tradicionālos militāros riskus pastiprina hibrīdie draudi. Nesen notikušās vēlēšanas dažās Eiropas valstīs ir parādījušas, ka Rietumu demokrātiskās valstis un to pamatvērtības ir apdraudētas. Pēdējā laikā Eiropā kopumā bija vērojama pakāpeniska drošības nozīmes mazināšanās. Uz nepietiekamiem aizsardzības budžetiem Eiropas uzmanību vērsuši arī vairāki ASV prezidenti. Tā rezultātā mums ir bijis sarežģīti rast risinājumus tādām problēmām kā konflikti mūsu reģionu tuvumā Tuvajos Austrumos. No tā mēs varam secināt, ka NATO ir nepieciešama pastāvīga uzmanība, it īpaši no Amerikas Savienoto Valstu puses.”

Raimonds Vējonis atzina, ka Amerikas Savienoto Valstu partneru sniegtais atbalsts un izpratne par Baltijas valstu drošības izaicinājumiem un ģeopolitisko situāciju, šodien ļauj mums justies daudz drošāk nekā pirms diviem gadiem.

“Savukārt, runājot par Eiropas Savienību, mums ir vairāki nopietni izaicinājumi. Tomēr Lielbritānijas izstāšanās no ES nav izraisījusi savienības sabrukumu, bet gan gluži pretēji – vienojusi Eiropas Savienības dalībvalstis. Neskatoties uz populistu un nacionālistu kustību pieaugumu, Eiropa joprojām ir demokrātiska. Un mēs apzināmies, ka mums ir jādara vairāk savas drošības stiprināšanai,” atzīmēja Valsts prezidents.