Šobrīd raidījumu tematiskais sadalījums vairāk balstās uz vēsturiskiem principiem, ir pielāgots esošajai sabiedrisko mediju struktūrai un personālam LTV un Latvijas Radio, nevis vispusīgi un profesionāli izzinātām sabiedrības vajadzībām. Valsts kontrole veiktajā lietderības revīzijā apšauba, ka šāda plānošana ir pietiekami kvalitatīva pieeja sabiedriskajam pasūtījumam.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver: “Sabiedriskā pasūtījuma plānošanā pašlaik ejam naudas un tradīciju pavadā. Pasaules prakse sabiedriskā pasūtījuma plānošanā tomēr paredz sabiedriskā pasūtījuma plānotājam nepieciešamību kvalitatīvi noskaidrot visplašākās sabiedrības vajadzības. Tātad – sabiedriskā pasūtījuma kvalitāti nosaka gan NEPLP prasme izzināt sabiedrības vajadzības un vērtības, gan apzinātas mediju iespējas, gan šo faktoru sabalansēšana ar valsts finansējuma iespējām. Ja tas nenotiek, daļa iedzīvotāju meklē un arī atrod citus informācijas avotus. Nepiepildītā vieta tukša nepaliek.”

Sabiedriskajam pasūtījumam jāatbilst daudzveidīgajām sabiedrības vajadzībām un interesēm, tāpēc ir svarīgi tās izzināt un neaprobežoties tikai ar jau esošo skatītāju un klausītāju viedokļu un vajadzību novērtēšanu, kā tas noticis līdz šim. Ekspertu vērtējumā jēdziens “sabiedriskais labums” ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai izprastu sabiedriskā pasūtījuma būtību un noteiktu, cik labi sabiedriskie mediji kalpojuši sabiedrībai kopumā. Tas nozīmē, ka medijam ir jāspēj pildīt sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu, vienlaikus saglabājot savu brīvību un atbildību par tāda satura radīšanu, ko sabiedrība uzskata par vajadzīgu.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka pašlaik Latvijā nav nodrošināta regulāra sabiedriskā labuma testa veikšana. Pat ja šis tests LTV un Latvijas Radio tiek veikts, tas notiek tikai daļēji. NEPLP nav noteikusi kārtību, kādā šie testi būtu veicami, tādēļ sabiedriskie mediji sabiedriskā labuma testu veic neregulāri un ierobežotā apjomā. Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka jau 2012. gadā NEPLP bija skaidra, citu valstu labajā praksē balstīta izpratne par sabiedriskā labuma testa organizēšanas pieeju, bet šobrīd tā netiek attīstīta un izmantota.

Lai gan sabiedriskais pasūtījums formāli tiek veidots sasaistē ar NEPLP izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām, tomēr pamatā to veido raidījumu programmu saraksts, kas sagrupēts pēc redakcijām, tēmām un kanāliem. NEPLP izveidotā sabiedriskā pasūtījuma finansējuma izlietojuma uzraudzības sistēma ir pietiekama, lai atskaitītos par valsts budžeta finansējuma izlietojumu ekonomiskās klasifikācijas kodos, bet tā nav pietiekama, lai novērtētu, vai sabiedriskais pasūtījums tiek ekonomiski īstenots, jo nav pieejama skaidra un pilnīga informācija par valsts budžeta resursu izlietojumu un raidījumu veidošanas izmaksām.

Abiem sabiedriskajiem medijiem – LTV un Latvijas Radio – ir atšķirīga izpratne par to, ko iekļaut sabiedriskā pasūtījuma raidījuma veidošanas izmaksās, un arī NEPLP no tiem vienotu pieeju šai jautājumā neprasa. Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma finanšu plānā iekļauj tikai raidījumu veidotāju atlīdzības izmaksas, LTV – atlīdzības, komandējumu izdevumus, pakalpojumu un materiālu izdevumus, tehnikas izdevumus un citus. Tas neļauj novērtēt, vai sabiedriskajam pasūtījumam piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ekonomiski un netiek pieļauta to novirzīšana citiem mērķiem.

Sabiedriskā pasūtījuma plānošanu LTV un Latvijas Radio faktiski veic katrs atsevišķi. Savukārt daļa valstiski svarīgu pasākumu atspoguļošana netiek paredzēta sabiedriskā pasūtījuma plānā, bet papildu finansējums tiem tiek piešķirts no citām valsts institūcijām. 2016. un 2017. gadā LTV un Latvijas Radio no citām institūcijām saņēma vairāk nekā 2,2 miljonus eiro. Revidentu ieskatā šādas aktivitātes atbilst sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un tāpēc tās būtu savlaicīgi jāplāno un jāfinansē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Valsts kontrole, noslēdzot revīziju, ir sniegusi ieteikumus NEPLP, kurus ieviešot, tiks pilnveidota sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, sabiedrības vajadzību izzināšana un – sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm – mūsdienīgu sabiedrisko mediju attīstība.

Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta: 2017. gadā Latvijas Radio tika piešķirti 7,4 milj. eiro, bet LTV – 14,5 milj. eiro.

Revīzijas ziņojumi:

Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi?

Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana LTV ir organizēta mērķtiecīgi?

Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Radio ir organizēta mērķtiecīgi?