Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka Latgales apgabaltiesa, izskatot lietu, pienācīgi noskaidrojusi un izvērtējusi visus svarīgos aspektus, lai konkrēto strīdu izšķirtu. Apelācijas instances tiesa ir vērtējusi: vai presē publiskotie izteikumi, kurus prasītāji uzskata par viņu godu un cieņu aizskarošiem, satur ziņas – uz faktiem balstītu informāciju – nevis tikvien subjektīvu viedokli jeb vērtējumu, kas nepakļaujas pierādījumu par to atbilstību patiesībai pārbaudei; vai presē izplatītā informācija aizskar prasītāju godu un cieņu; vai iejaukšanās atbildētāju pamattiesībās brīvi paust savus uzskatus, saņemt un izplatīt informāciju, kas ir viens no demokrātiskas sabiedrības balstiem un būtiskākajiem nosacījumiem tās progresam, būtu attaisnojama, kā arī samērīga. Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija pretēji kasācijas sūdzībā un pretsūdzībā apgalvotajam, konstatē, ka apelācijas instances tiesa šo uzdevumu ir pienācīgi izpildījusi.

Latgales apgabaltiesas secinājumi par prasības daļēju pamatotību, izdarīti, balstoties uz strīda apstākļu vispusīgu un pilnīgu pārbaudi, izvērtējot apstrīdēto izteikumu saturu un kontekstu, kādā tie publicēti. Apgabaltiesa sīki motivējusi, kādu apsvērumu dēļ atsevišķus publiskotos izteikumus (prasības apmierinātajā daļā) atzinusi par prasītāju godu un cieņu aizskarošām ziņām, kuru patiesumu atbildētājas nav spējušas pierādīt, bet citus (prasības noraidītajā daļā) – par žurnālista paustu viedokli, kuram turklāt bija pietiekama faktiskā bāze, vai tādiem, kas neaizskar prasītājas godu un cieņu. Tāpat spriedumā, kā to prasa Civilprocesa likuma 8., 97. un 193. panta piektās daļas noteikumi, norādīti argumenti, kuros atspoguļots gan lietā nodibināto apstākļu juridiskās kvalifikācijas, gan arī strīda atrisināšanai piemērojamo materiālo tiesību normu izvēles process. Turklāt, veicot strīda apstākļu juridisko novērtējumu, apelācijas instances tiesa atbilstoši šā likuma 5. panta pirmajā un sestajā daļā noteiktajam pielietojusi juridiskās tēzes, kas atrodamas Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Augstākās tiesas nolēmumos un tiesību doktrīnā (literatūrā).

Augstākā tiesa lēmumā par atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību arī norāda – ja kasācijas sūdzībā un arī pretsūdzībā trūkst juridisks pamatojums tam, kā tieši izpaudusies attiecīgās materiālo tiesību normas piemērošanas vai iztulkošanas nepareizība un kā tas ietekmējis strīda izšķiršanas iznākumu, tad sūdzības iesniedzējam jārēķinās ar Civilprocesa likuma 464.¹ panta pirmajā daļā paredzētajām sekām, proti, atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Respektīvi, sūdzības iesniedzējs nedrīkst aprobežoties ar norādi, ka tiesa nepareizi izspriedusi lietu kādā prasības daļā, bet viņam jāmotivē savs viedoklis.

Prasītāji 2016. gada 30. martā cēla tiesā prasību pret SIA „Ludzas zeme”, laikraksta “Ludzas Zeme” galveno redaktori par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. Norādīja, ka SIA “Ludzas zeme” ir laikraksta „Ludzas Zeme” izdevējs. Minētie laikraksti 2015. gadā publicēja vairākus rakstus (identiski raksti latviešu un krievu valodā). Prasītāju ieskatā, atsevišķas publicētās frāzes ir nepatiesas, prasītāju godu un cieņu aizskarošas ziņas. Turklāt rakstos informācija pasniegta vienpusēji, tendenciozi, neievērojot proporcionalitātes principu, tādējādi mākslīgi veidojot nepamatoti negatīvu priekšstatu un diskusiju sabiedrībā. Prasītāji lūdza tiesu uzdot atbildētājai atsaukt nepatiesās, godu un cieņu aizskarošās ziņas un piedzīt par labu prasītājiem 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rēzeknes tiesa 2017. gada 24. janvārī prasību apmierināja daļēji un piedzina par labu prasītājiem morālā kaitējuma kompensāciju 6000 eiro.

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017. gada 22. novembrī nosprieda prasību apmierināt daļēji: atzīt par nepatiesām un uzdot SIA “Ludzas Zeme” galvenajai redaktorei Laimai Linužai atsaukt Aleksandra Bartaševiča godu un cieņu aizkarošās ziņas, kas izplatītas 2015. gada 17. jūlija laikrakstā Nr. 53 (9656) rakstā „Bartaševičs cenšas aizbāzt presei muti” (latviešu valodā laikraksta 1., 3. lapa, krievu valodā laikraksta 1., 3. lapa): „ Proti, gribu atgādināt faktu, ka uz žurnālista Jākobsona (no kompromat.lv) īsziņu ar lūgumu sniegt viņam interviju, Rēzeknes mērs atsūtījis draudu īsziņu, kuras saturs bija šāds: Ja tu vēl vienu reizi atbrauksi uz Rēzekni, iesi Udalova pēdās!!! tev ir (neliterārs vārds)”. Ziņas atsaukt tādā pašā veidā, kādā tās tika izplatītas; atzīt par nepatiesām un uzdot Laimai Linužai atsaukt Olgas Bartaševičas godu un cieņu aizkarošās ziņas, kas tika izplatītas: 2015. gada 6. februāra laikrakstā Nr. 10 (9613) rakstā „Lucatnieka slepkavība: Bartaševiču klans izrēķinās ar konkurentu?” (latviešu valodā laikraksta 1., 6. lapa, krievu valodā laikraksta 1., 4. lapa): „ [..] uzreiz pēc Lucatnieka slepkavības policija aizturēja Olgu Bartaševiču. Pēc neoficiālas informācijas, viņai tika noteikts drošības līdzeklis - dzīvesvietas nemainīšana”; 2015. gada 3. marta laikrakstā Nr. 17 (9620) rakstā „Slepkavības lietā var

izzust liecības” (latviešu valodā laikraksta 6. lapa): „No krimināllietas materiāliem pazudušas Olgas Bartaševičas, Rēzeknes mēra sievas, liecības, kuras policija piefiksējusi uzreiz pēc slepkavības”. Tiesa nosprieda piedzīt no SIA „Ludzas zeme” Aleksandra Bartaševiča labā kompensāciju par morālo kaitējumu 380 eiro, tiesas izdevumus 36,58 eiro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 125 eiro, bet Olgas Bartaševičas labā kompensāciju 500 eiro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai – 150 eiro; piedzīt no Laimas Linužas Aleksandra Bartaševiča labā ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 125 eiro, bet Olgas Bartaševičas labā ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 150 eiro; piedzīt no Aleksandra Bartaševiča un Olgas Bartaševičas SIA „Ludzas zeme” labā valsts nodevu 248,92 eiro no katra, bet valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus no Aleksandra Bartaševiča 12,04 eiro, no Olgas Bartaševičas – 12,05 eiro, no SIA „Ludzas zeme” 1,16 eiro, bet no Laimas Linužas 1,16 eiro; pārējā daļā prasību noraidīt.