Latviju sacensībās šoreiz pārstāv Anna Patrīcija Mālere, Gunvaldis Leitens, Ieva Šņepste un Maira Pužule. Komandu trenē asociētais profesors Artūrs Kučs un pagājušā gada komandas dalībnieks Emīls Jonins. Šogad visi LU komandas dalībnieki studē bakalaura studiju programmā un starptautiskas tiesu izspēles vēsmas uzdrošinājušies izbaudīt pirmo reizi. Tas nebija šķērslis labu rezultātu sasniegšanai, jo komanda mājās atgriezās ar balvu par labāko rakstisko darbu (Best Memorials) un ceļazīmi uz sacensību fināla kārtu Oksfordā, Lielbritānijā, kas tika iegūta komandai iekļūstot reģionālo sacensību pusfinālā.

Izspēles kāzuss šogad ietver karstām debatēm apvīto viltus ziņu (disinformation) un naida runas (hate speech) izplatību interneta vidē. Dalībniekiem kā pieteicēju pārstāvjiem jāaizstāv parlamentāro vēlēšanu kandidāta tiesības uz reputācijas aizsardzību un privāto dzīvi, sasaistot tās ar tiesībām tikt aizmirstam (right to be forgotten), un sociālās platformas tiesības uz vārda brīvību pirmsvēlēšanu periodā, apskatot veidus, kā regulēt viltus ziņu un naida runas izplatību internetā, nepārkāpjot lietotāju vārda brīvību. Savukārt dalībnieki, kas pārstāv valdību, tiecas pierādīt, ka pirmsvēlēšanu laikā sabiedrībā ar paaugstinātu imigrantu pieplūdumu ir pieļaujama sociālās platformas vārda brīvības ierobežošana, ja šī platforma nav spējusi ieviest adekvātus rīkus un procedūras, lai regulētu viltus ziņu un naida runas izplatību un mazinātu to radīto sociālo spriedzi.

Lai arī laiks mutiskajiem treniņiem pirms došanās uz izspēles reģionālo kārtu Kijevā bija salīdzinoši īss, treneru un viestiesnešu piņķerīgie jautājumi un uzstājība treniņos, palīdzēja komandai sagatavoties Kijevā gaidāmajam. Kijevā komanda neatslāba arī rītos, vakaros un laikā starp izspēlēm, atkārtojot un pielāgojot runas, kā arī uzlabojot pretargumentus. Katrs dalībnieks atklāja vietu personīgai izaugsmei un arī pa kādam klupšanas akmenim, kuriem nepieciešams pārkāpt pāri.

Īpaši jāpiemin cīņa pret Baltkrievijas Valsts universitātes (Belarusian State University) komandu un pusfināla cīņa pret Kijevas Tarasa Sevčenko nacionālās universitātes (Taras Shevchenko National University of Kyiv) komandu, kas pēc tam finālā ieguva pirmo vietu. Pirmā cīņa izcēlās ar teju radioaktīvu tiesnešu paneli, kas lika abu komandu pārstāvjiem kārtīgi pasvīst un pamodināja cīņassparu arī klausītājos. Šīs cīņas laikā uzķertie problēmpunkti un vājās vietas noteikti būs viens no lielākajiem ieguvumiem, gatavojoties sacensībām Oksfordā. Pusfināla cīņa, turpretim, izvērtās līdzvērtīga, neskatoties uz to, ka pretinieku komanda gandrīz nemainīgā sastāvā izspēlē piedalījās jau otro gadu pēc kārtas. Lai arī iznākums nebija tāds, kā gribētos, tas nebija iemesls nožēlai, bet gan motivācija pilnveidoties turpmāk.

Vakarā pēc pusfināla LU JF komanda sakāvē negaidīti atrada kopīgu valodu ar Ukrainas Nacionālās universitātes “Kijevas Mohilas akadēmija”  (National University of Kyiv-Mohyla Academy) komandu, kas savā pusfinālā bija piekāpusies Baltkrievijas Valsts universitātes komandai. Vakars tika neoficiāli nodēvēts par īsto finālu un skumjo pārdomu skatienus dalībnieku acīs ātri vien nomainīja dzīvesprieks, iegūstot jaunas paziņas, apspriežot vērtīgākās atziņas un vienojoties par kopīgo mērķi – tikties Oksfordā.

Komanda ar sajūsmu paviesojās arī iepriekšējā gada komandas atklātajā vakariņu vietā, kas nu jau lēnām sāk iegūt tradīcijas statusu, izbaudīja neierasti pauguraino Kijevu, kuras sniegam noklātie koki radīja pasakainu noskaņu, bet apledojušās ietves – draudus dzīvībai. Protams, kopā aizvadītais laiks bija galvenais ieguvums, jo komanda strādā kā pulkstenis – katram zobratiņam jāgriežas atsevišķi, bet, tajā pašā laikā, arī vienā solī ar pārējiem.

Paldies LU JF vadībai par sniegto iespēju piedalīties sacensībās un pierādīt, ka fakultātes studenti ir spējīgi uz ilgtspējīgu izaugsmi un teicamiem rezultātiem arī starptautiskajās sacensībās. Paldies arī zvērinātu advokātu birojam Spīgulis un Kukainis un Šķiņķis Pētersons, kas vajadzīgajā brīdī sniedza palīdzīgu roku, atbalstot komandu finansiāli.

Pateicība komandas treneriem – asociētajam profesoram A. Kučam un E. Joninam, kas vienmēr palīdzēja atrast veiksmīgāko pieeju, nepadevās un neļāva padoties komandai arī grūtākajos mirkļos. Paldies katram, kas izvēlējās kādu savu vakaru aizvadīt, palīdzot mums sagatavoties reģionālajai kārtai: Montai Kronei, Lolitai Bērziņai, Jūlijai Valpēterei, Ērikam Krēsliņam, Edgaram Punduram, Dāvidam Lipšenam, Uldim Krastiņam, Evai Vīksnai, Kristīnei Gailītei, Mārim Burbergam. Jūsu atjautība un ieteikumi veido komandas mugurkaulu. Ceram ar turpmāku sadarbību to tikai stiprināt, gatavojoties sacensību starptautiskajai kārtai. Mazie cinīši ir gatavi doties uz Oksfordu un gāzt lielus vezumus!

Maira Pužule, LU komandas dalībniece