Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu, rakstveida procesā izskatīs astoņas lietas ar iesniegtām kasācijas sūdzībām par apelācijas instances tiesas spriedumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tieslietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iecavas novada dome. Tiesa rakstveida procesā izskatīs arī vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu.

Senāta Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 12 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs septiņas lietas. Piecās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzība un divās lietās – gan kasācijas sūdzības, gan prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Senāta Administratīvo lietu departaments 30. janvārī rakstveida procesā izskatīs Iecavas novada domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par azartspēļu zāles atvēršanu un par pašvaldības kompetenci izlemt, vai attiecīgā vietā spēļu zāles atvēršana nerada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu. (Lieta SKA-51/2019).

2) Senāta Administratīvo lietu departaments 30. janvārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lieta ir par personas iekļaušanu riska personu sarakstā. Iestājoties likumā noteiktu apstākļu kopumam, kas citastarp saistās ar nodokļu maksātāja pienākumu neizpildi, Valsts ieņēmumu dienests personu uz noteiktu laiku var iekļaut riska personu sarakstā. Tas nozīmē, ka šī persona šo noteikto laiku nevar veikt komercdarbību – reģistrēt tādu Uzņēmumu reģistrā. Pieteicējs šādā sarakstā tika iekļauts. Tā kā pieteicējam saistībā ar pieteikuma par maksātnespēju neiesniegšanu tika piemērota administratīvā pārkāpuma atbildība, viņš uzskata, ka ir pārkāpts dubultās sodīšanas aizlieguma princips. Lietā sniedzama atbilde uz to, vai šis princips ir pārkāpts, tostarp uz to, vai personas iekļaušana riska personu sarakstā ir uzskatāma par sodu. (Lieta SKA-66/2019).

3) Senāta Krimināllietu departaments 30. janvārī rakstveida procesā atkārtoti skatīs krimināllietu, kur par Zemgales apgabaltiesas spriedumu kasācijas protestu iesniedzis Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors un kasācijas sūdzības iesnieguši Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis un apsūdzētā aizstāvis.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 207. panta otrās daļas par to, ka viņš nodarbojās ar uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, kuras nepieciešamību nosaka likums, radot ar to būtisku kaitējumu valstij, turklāt apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par to, ka viņš izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Sods apsūdzētajam par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem 6 mēnešiem, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 3 gadiem. Ar brīvības atņemšanas sodu apsūdzētais notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem. Kaitējuma kompensācija kriminālprocesā netika noteikta.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā pirmo reizi, pirmās instances tiesas spriedumu bija atcēlusi daļā par apsūdzētajam noteikto sodu un daļā par kaitējuma kompensāciju. Sods apsūdzētajam tika noteikts, piemērojot Krimināllikuma 49.¹panta pirmās daļas 1. punktu. No apsūdzētā valsts labā tika piedzīta kaitējuma kompensācija 284 998,78 eiro.

Kasācijas instances tiesa, izskatot krimināllietu kasācijas kārtībā pirmo reizi, apelācijas instances tiesas spriedumu bija atcēlusi pilnībā un lieta tika nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā atkāroti pirmās instances tiesas spriedumu atcēlusi daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas un daļā par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam. Apsūdzētais pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas atzīts par nevainīgu un attaisnots. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju (Lieta SKK-9/2019).

4) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā 31. janvārī izskatīs lietu, kurā ir strīds par Pilsonības likuma 11. panta pirmās daļas 1. punkta interpretāciju un tā piemērošanu. Minētā norma liedz uzņemt Latvijas pilsonībā personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts un sabiedriskai drošībai.

Izskatāmajā lietā jānoskaidro, vai persona, kura iepriekš izdarījusi noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus, apdraud valsts un sabiedrības drošību. (Lieta SKA-328/2019).

5) Senāta Civillietu departaments 31. janvārī rakstveida procesā izskatīs Lietuvas uzņēmuma “Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedumu, ar kuru par labu prasītājam piedzīta 100 000 eiro apdrošināšanas atlīdzība par nodarīto morālo kaitējumu saistībā ar sievas un bērna zaudējumu satiksmes negadījumā, kad SIA “Rīgas satiksme” trolejbuss uzbrauca abām gājējām uz gājēju pārejas 2014. gada maijā. (Lieta SKC-23/2019).

6) Senāta Administratīvo lietu departaments 31. janvārī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds par to, vai darījumos ar Igaunijas un Lietuvas komercsabiedrībām ir izpildīti priekšnoteikumi pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmes piemērošanai; par pievienotās vērtības nodokļa soda naudas piemērošanu sakarā ar nedeklarētu darījumu un par būvdarbu izdevumu pieskaitīšanu pamatlīdzekļu vērtībai. (Lieta SKA-39/2019).